Pabaudam dzīvi,jaukie ar vēl vienu mazu dzejolīti:)
Dzīves māksla
Dzīve ir kā balta lapa,
Tīra un plāna.
Līdz parādās traips.
Pirmais ,otrais,trešais...
Dzīve kļūst raiba,
Reizēm tas kas to dzīvo smaida,
Reizēm dzīve viņu baida,
Reizēm gandrīz projām aizraida..
Taču tā ir dzīve,
Dzīve kā augstu debesīs lidojoša svīre,
Brīva un laimīga,
Vai iesprostota un iebaidīta.
Tiecies pēc svīres,
Bēdz no nebrīves.
Dzīvei jābūt skaistai,
Reizēm arī slinkai un laiskai.
Bet to jāprot saskatīt,
Pašam sevie iepazīt.
Lai skaista liktos dzīve
Ir jāpaņem vīle.
Un jāvīlē tā pēc skata,
Kas tev pašam prieku dara.
Piever acis uz negludumiem
Neviens mākslas darbs nav bez maziem grumbuļiem.
Jo tuvāk galam būsi,
Jo lielāku prieku gūsi,
Bet tikai tad ja būsi vīlējis pareizi,
Nesteidzīgi,taču tomēr pārdomājot ik reizi.
Jo negludumi nav traki,
Bet lieli robi-tas gan nav labi.
Tie ir lieki,
Un aiztaisāmi cieši.
Taisi savu mākslu,
Kā skaistu sniegparslu,
Vai skaistu tauriņu kas pļavā lido
Vai varbūt liesmo kas no ugunskura lido.
Taisi savu dzīvi kā to kas tev pašam tīk
Iekļauj tajā tās krāsas kas tavā sirdī mīt,
Iekļauj taja tos tēlus,kas tev tuvākie
Un būs dzīves mirkļi tie labākie
