Sveiki. Nesen atradu savu veco dzejoli , kurš kā nopratīsiet , tika rakstīts skatoties caur rozā brillēm :) Gribētu zināt jūsu domas , nekautrējieties
Tu paskatījies uz mani
savām mirguļojošajām acīm
likās , es sastingstu kā būtu iekļuvusi ledus laikmetā.
Smadzenes ledū
un auksti sviedri tecēja pār karstajām domām.
Sirds haotiski sitās un lūpas vērās
maiguma gaidās...
Šis jauks man dzejolis gan liekās,
Un tomēr tas pēc samocītības,
Un grūtskanības liecās,
Es izvēlētos vienkāršākos vārdos,
Tekstu pastāstīt kā ielīst siena zārdos.. 
/By: Latvian/ - mirkļa atdzejojuma atrauga 
PS: Tas nebija Tava dzejoļa nopēlums, bet manas domas par vardu izvēli dzejoļos :) + par rakstu :)
