1.
Es runāju caur kaņepēm,
Caur stumbru, caur ziediem,
Caur septiņstaru lapām.
.
Es runāju nepiespiestā valodā,
Neformālā, citiem nezināmā valodā,
Arī nosodāmā valodā.
.
Bet es runāju caur kaņepēm
Un turpināšu runāt,
Runāt un smieties,
Un spēlēt paslēpes.
.
Valodā, kuru sapratīs visi,
Bet neizpratīs neviens,
Es spēlēšu paslēpes
Kaņepju laukā.
2.
Es runāju ar tevi caur rozēm,
Caur ugunssārtām, cēlām, skurbinošām,
Bet ērkšķainām.
.
Es gribēju vienu rozi pasmaržot,
Tai pieskarties,
Bet ērkšķi,
Tie dur.
.
Tie dur
Līdz sāpēm,
Līdz asinīm.
.
Bet roze turpina vilināt,
Tās smarža,
Tās ziedi,
Tās būtība.
.
Rētas sāp,
Asinis pil,
Bet paliek cerība,
Cerība, ka roze reiz piederēs man.
