local-stats-pixel

Words 201

 100  0

Aleksas s.p.

"Kas vainas Veilandam,kāpēc viņš nebija skolā?"Tamāra vaicāja.Es sēdēju istabā un runāju ar viņu pa telefonu.

"Viņam bija drudzis."

Alekss jau no sestdienas bija drudzis.Mana mamma viņam neļāva nākt uz skolu.

"Tāpēc tu biji viņa istabā?"

"Ko?"Es prasīju guļot gultā un blenžot griestos.

"Kad mēs atnācām mājās no bāra tu biji viņa istabā ļoti ilgi.Kad tu nāci atpakaļ tu biji pamatīgi nosarkusi.Vai jums beidzot kautkas bija?"

Es nezinu kā, bet es aizrijos un sāku klepot."Ko?"

Tamāra sāka smieties."Es domāju...."

"Es zinu ko tu domāji."Es nikni teicu."Un nē mēs....nē.Ak, dievs kas vainas tavām smadzenēm."

"Kāpēc tad tu biji viņa istabā tik ilgi?"Viņa nepadevās.

"Viņš bija sagriezis roku, un es viņam palīdzēju.Es atbildēju, un pirms viņa pateica ko muļķīgu es piebildu,''Un nekas cits nenotika."

Ja godīgi, tad nekas tiešām nenotika.Bet mani kaitināja, ka apkārt viņam es jūtos dīvaini.

"Tad kāpēc tu biji nosarkusi?"

"Es nebiju nosarkusi."

"Vai tev patīk Veilands?"Viņi negaidīti prasīja.

"Ko?''

"Es domāju, vai tev patīk Alekss?Nu, tu zini, vai tu esi viņā ieķērusies?Vai tev pret viņu ir romantiskas jūtas?"

"N-nē."Es sāku raustīt valodu.Lieliski!

"Nu, beidz.Es redzu kā tu uz viņu skaties."

"Un kā tieši es uz viņu skatos?"

"Pat Koners un Fins piekrīt."

"Piekrīt kam?"

"Ka pārsvarā tu uz viņu skaties tā itkā nesaprastu vai tu gribi viņu nožņaugt, vai vienkārši ar viņu nolaist."

To dzirdot es gandrīz izkritu no gultas, un gandrīz atkal aizrijos."K-ko?Tā..tā nav patiesība."

"Tā ir patiesība."Viņa smejoties atbildēja."Bet,"viņa iesāka."Es esmu ļoti priecīga, ka tu kādu atradi.Tu un Veilands, jūs kopā izskatāties mīlīgi.Es jau sāku domāt, ka tu esi lesbiete."

"Es neesmu lesbiete, un man viņš nepatīk."

Un viņa jau atkal smējās."Kā teiksi."

"Tu mani sāc kaitināt.Atā!"Es teicu un pabeidzu sarunu.

Stulbā Tamāra ,viņa nezināja par ko viņa runā.Es piecēlos no gultas un nogāju lejā.Es iegāju virtuvē, un tur skūpstījās mani vecāki.

"Lūdzu, dodiet man vairāk iemeslu, lai vecumdienās ietu pie psihologa."Viņi uzreiz viens no otra atrāvās.

"Sveika,dārgā."mamma teica."Vai tu esi izsalkusi."

"Man tikko pazuda apetīte."Es teicu un ātri izgāju no virtuves.Es iegāju viesistabā.Es ieraudzīju Aleksu, viņš sēdēja blakus ziemassvētku eglītei.Viņš lasīja grāmatu.

Tad es ieraudzīju, ka viņam ir uzvilktas melnas brilles.Tās izcēla viņa žokļa līniju.Izskatījās tik sasodīti labi.Viņa lūpas izskatījās tik.....

Viņš pēkšņi paskatījās manā virzienā.

"Var redzēt, ka tu jūties labāk."Es teicu skatoties uz grīdu un ar matiem aizsedzot savu seju.

"Jā."Viņš piekrita.Es dziļi ieelpoju un paskatījos prom no grīdas.Es tiešām nebiju redzējusi Aleksu kopš dienas, kad es viņam palīdzēju ar roku.Tāpēc, es tagad kā idiote vienkārši stāvēju un skatījos uz viņu.

Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 1

0/2000
Bāc, nu kad jau viņi sapratīs, ka patīk viens otram? emotion
 1  0 atbildēt