Sveiki, šis ir mans pirmais raksts! Es pēc dabas esmu drusku kautrīga. Agrāk sajūtas izteicu zīmējot, bet tad nolēmu pamēģināt arī rakstiski. Vēlos saprast vai esmu kaut ko mantojusi no mana vectēva kas ir krievu dzejnieks (drusku traks) vai no mammas kas ir latviešu māksliniece.
Atklāšu noslēpumu.... Visu rakstu no pieredzes par draugiem draudzenēm un galu galā par sevi.
Šis raksts laikam būs iznācis tāds drūms, jo esmu nogurusi un man ir slikts garstāvoklis...
Pirmo reizi tas notika kad viņi mācījās 1. klasē. Bija pavasaris un ziedēja dzeltenas pienenes. Viņa klasē asināja skolas zīmuļus, jo vecāki bija aizkavējušies un skolā vairs nebija ko darīt. Ienāca viņš un pateica "Nāc, paspēlēsimies ārā" Viņa bija pārsteigta un neko neatbildēja tapēc puisi apvainojās, bet trešajā klasē viņš mēģināja vēlreiz viņš uzaicināja meiteni pēc stundām skatīties kā viņš ar draugiem spēlē futbolu. Meitene atkal bija šokā, tāpēc puisis atkal apvainojās. Viņš turpmākos gadus meiteni ķircināja, ņēma nost mantas, un gaidīja kamēr viņa skries viņam pakaļ. Dažreiz viņa arī skrēja. Viņa skrēja kamēr piekusa, tad apsēdās uz zemes un sāka smieties. Tālāk 5. klasē viņš meiteni uzaicināja ar draugiem pie viņa. Viss bariņš spēlēja futbolu, ēda saldumus un smējās, kad meitene piekusa viņa apgulās smaržīgajā un tikko nopļautajā zālē. Saule spīdēja viņai sejā, un viņas mati mirdzēja no blondas līdz tumši brūnai krāsai. Pēc tam 6. klasē viņi kļuva par labiem draugiem, puisis viņu ļoti aizstāvēja, un meitene aizstāvēja puisi. Meitenes draudzenēm tas likās pārāk dīvaini, un viņas par to sāka meiteni apsmiet. Tāpēc meitene pārstāja kontaktēties ar puisi. Tomēr pēc kāda laika, viņi atkal smējās un pavadīja laiku kopā. Tā gāja gadi un viss kļuva sarežģītāk...
Tu mani pameti, lai gan zināji.
Tu mani pameti, lai gan mīlēji.
Tu mani pameti, lai gan mīlējām mēs abi.
Tu mani pameti, jo nesaprati.
Tu mani pameti un viss...
Es nebiju ideāla un biju to pelnijusi,
Un tomēr tu mani pameti, lai gan nebiji labāks.
Mūs abus caurdūra naži,
Bet kuram no tā palika vieglāk?
Viņi abi bija dumpinieki. Viņi baidījās izrādīt savas jūtas. Viņi zināja, ka tās ir īstas, bet baidījās, ja pateiks tos 3 vārdus, viņiem varētu apnikt. Viņu mīlestība bija kā spēle un tur bija gan uzvarētāji, gan zaudētāji. Bet viņu sirdis vienmēr piederēs viens otram.
Viņas vārds bija Sabīne. Viņa nāca no turīgas ģimenes. Viņai bija arī brālis. Ar mammu viņai attiecības bija drausmīgas. Viņa bija spītīga, gudra, talantīga, rupja, dumpinieciska, pļāpa un skaistule. Domājat viņa nevienam nepatika? Tieši otrādi viņai piemita kas tāds kas cilvēkus pievilka. Tieši tapēc klāt šīm īpašībām nāca arī lepnums, slinkums un augstprātība. Tas viņu noveda līdz sāpēm un viņa to vairs nespēja izturēt, tapēc kādu dienu viņa to izdarīja...
Godīgi sakot, liekas, ka viss tika "uzrauts" 10 minūšu laikā. Stāstam nav saturs un viss ir samests vienā čupā. Kad runa iet par sākuma klasēm, nav izsmeļošākas un precīzākas informācijas, par katru klasi tikai daži vārdi. Gribētos klāt - kas viņi ir, kā iepazinās, kāpēc viņam viņa iepatikās un otrādi... Lai gan pluss ir tas, ka sākumā nav minēti vārdi. Dzejolis pa vidu - sestā klasē jau domā par tik sasodīti sarežģītām, lielām un kārtīgām jūtām? I don't think so! Kur ir bērnība? Kur ir ķircināšana un pirmais neveiklais skūpsts? Kur ir tas, ka tu esi vienīgais klasē, kurš dabūja to skaistoāko, bet kautrīgāko klases meiteni?? Tur smagi kaut kas trūkst. Tajā visā daudz kā trūkst. Beigas. Kāds tam sakars bija ar sākumu? Viss ir rakstīts sākumskolas līmenī. Gribi labāk rakstīt? Veido garus paplašinātus teikumus un mīlasstāstos galvenais ir tieši īpašības vārdi, apzīmējumi, tēlainums. Jo tēlaināka un sapņaināka ir teikuma uzbūve, jo stāsts ir lasāmāks, interesantāks un viņā vieglāk, tā teikt, iegrimt un pazust, vieglāk aizdomāties.
Liekas, ka rakstīji šo stāstu par sevi, par savu notikumu. Bet tomēr, tev vēl ir sasodīti daudz jāmācās raksta/stāsta veidošanas ziņā. Neteiktu, ka tev būtu baigais talants. Pēdējā laikā visi laikam domā, ka viņiem ir baigais rakstīšanas talants un ko tur, kaut gan skaidri redzams, ka tā nav - samesti daži vispārināti teikumi, pāris mīlas lietas un viss. Tad nu māksla! Bet, lai uzrakstītu patiešām labu stāstu, tev ir viņš "jāizdzīvo", rakstot jābūt viņā, jājūt un jāsaprot. Ne pēdējā laikā lasītos tepat spoki.lv, ne tavā tas viss nav jūtams, nav jūtams, ka saucamais rakstnieks būtu atdevis sevi visu stāsta izveidošanai.
Raksts nav no tiem sliktākajiem, bet šoreiz atturēšos no + vai - likšanas, jo raksts nav tik labs, lai liktu +, bet nav arī tik slikts, lai liktu -. Kkāda centība jau tomēr viņā ielikta ir.
Ak jā, šis jau ir tikai mans viedoklis tākā nav jēga tagad man te atbildēt ar kkādiem noliegumiem, stulbumiem vai uzdiršanu. Mani kkā tas neinteresēs ;D
6. klasē jāspēlējas ar Barbijām un keniem :D
Varu tev teikt tiklīdz p[aliksi vecāka, vis paliks vieglāk, jo pēc būtības nekā sarežģīta nav vai nu patīk vai nu ne, pārējasi ir pakārtots...Galvenais jebkūrās attiecībās arī ar līzcilvēkiem ir uzturēt tās pēc iespējas vienkāršākas un netaisīt nekādas Hamelionu rotaļas... Bet tas laikam tagad nav stilīgi, tapēc jācep šitādi raksti... :D
P.S
Parasti tādus brīnumus nelasu :D
Viennozīmīgi talants Tev ir! 
Pat nepamanīju, kā izlasīju šo rakstiņu un radās vēlme, uzzināt, kas notiks tālāk. Būs 2. daļa stāstam?
Bļin Nu es nu toč nevaru iztēloties sīko kurš iet 1. klasē un pieiet kla't tādai pašai meitenei un uzreiz sāktu bīdīt tekstu "Man patīc tu un vienīgim TU " :DDD;D:DD:D:D:d;d;dd; Lol tajā laikā sīkie vēl teletūbijus skatās un sapņo par krāsaino živeni nevis Mēta mačo :D:D:DD
Lai par kaut ko rakstītu tas ir jāiepazīst un jāsaprot tā daba. :D:D:D:DD
Nuu... es tagad iešu 7. klasē un mēs ar manu labāko draudzeni vēl mēdzam no noputējušām kastēm bārbijas izvilkt 
Nu, protams, tiek apspriests arī tas, ka kaimiņDaņiks ir tīri smuks, bet ja mēs redzētu kaut kur, ka mūsu vecuma meitene sēž klēpī tik pat vecam čalim (vai vecākam, jaunākam, vienalga)... nu... tas būtu nedaudz... smieklīgi?
Itkā izlasīju visu, bet beigās neko neuzzināju. Kā Rajona Oļegs teiktu "Ūdens liešana" 
Neskrien notikumu attīstībā uz priekšu????
Nevēlos izklausīties negatīva, bet sajūta, ka visi sīkie gabaliņi ir kā izrāvumi no kkā lielāka....
Pēdējie abi tīri ļabi. Par tiem var uztaisīt ko lielāku....
āā.. mīļi gan 
drusku traucēja tas, ka nebija komatu un punktu.. BET, par rakstu, nu vienkārši liels, liels +
Mīļā, tu aizmirsti par tādu lietu kā gramatika. Nav iespējams lasīt tekstu, ja viss vienā rindā, bez jebkādām pieturzīmēm.!
Tas r no tavas personīgās dzīves, ja tā tad respekts tev kko tādu tautā publicēt ;) Sen nevienu garu rakstu nēsmu izlasijis (cik nu garš) bet šitais mai pavilka ;) plusinš no manis ;) ++
Domāju, ka tev nedaudz jāpiestrādā pie satura un galvenās domas izpaušanas. Bet īsie teksti, piemēram, pie 3. bildes ir ļoti labi un kodolīgi. Bet tas protams tikai mans viedoklis. "+" esi nopelnījusi. :)
ja godīgi, izlasiju tikai dzejoli,
bet es, kā dzeijnieks , nu tāds ļevais esmu, bet esmu, varu teikt man patika. saistošs ļubestība, gribētu vēl kādu tavu dzejoli izlasīt,
ja vari, ieej šitajā linkāhttp://www.spoki.lv/literatura/Izlase-jaywords/571447
te ir mani darbi. palasi un izsaki savu viedokli
amm man taada sajuuta ka esmu sabiine:D viss ko piemineji par rakstura iipashiibam man piemiit:) laigan neesmu sabiine.... turpini, pat ja jums vel nav turpinajuma...iztelojies kads tas bus;) veiksmi!
