Negribēju mocīt jūs tapēc uzrakstiju ātri nākamo :D
Nu un kā parastti-Izbaudiet 
-Labdien.!-Anete slēpjot samulsumu uzrunāja viņu.
-Sveiki.-Knapi izrunājot atbuldēja Andris.
Anete uzreiz iegāja dzīvoklī.Viņa bij vairāk,ka ŠOKĒTA Ka tas ir iepējams?
Viņa saņēma sevi rokās un izlēma būt vinkāršais un viss...
Viņi visi apsēdās pie plaša virtuves galda un Andris uzrunāja Robertu:
-Nu ka tad šodien varu es palīdzēt?-Viņš ar šķību acis vēroja Aneti.
-Nu,. Anetei ir problēmas ar naudu viņai vajag ļoti ātri,tapēc es domāju ka vari aizdot uz maziem procentiem.-Viņš runājot skatijās uz Aneti.
-Nu bet protams,ka varu bet kāda ir summa?-Viņš atbildēja.
-20tūkstoši.-Anete bez emocijām sacija.
-U..Nū uzreiz es tev viņus neiedošu,bet varu 10tagd un pec tam otru pusi..-Viņš noteica.
-Pag.. jūs tiešām palīdzēsiet?-Anete šokēta jautāja.
-Protams.-Viņš ar mākslīgu smaidu atbildēja.
Runāšanu istraucēja Roberta telefons,kurš iezvanijās.:
-Ja,labi drīz būšu.-Viņš noteica,
-Piedodiet,bet man jadodas uz darbu mani jau tur mekle.-Smejoties sacija Roberts.
-Ja.okey.Mes tiksim galā,-Anete atbildēja un apskāva Robertu.
Roberts uzvilka jaku un izgāja no mājas ārā.Ilgi bij klusums un tad ierunājās Anete:
-Kapēc tu man tik viegli dosi naudu?-Anete uzlūkojot viņu jautāja.
-Man nav citas izvēles,Roberts zin ka man ir daudz mīļākās un ja es nepiekritīšu nu tad man vairs nebūs sievas...-Viņš atliecies krēslā sacija.
-Oho...Tad tu mums labs papiņš esi.-Ar smīnu pateica Anete.
-Tā sanāk..-Viņš piecēlās un atvēra vienu no virtuves atvilknēm un izņēma piecas kaudzes ar naudu.
-Lūdzu.-Viņš padeva Anetei naudu.
-Te ir vairāk nekā desmit tūkstoši.
-Es zinu...Te tev viss uzreiz.Vari neadot.-Viņš ar tukšu skatienu skatijās uz Aneti.
-Nopietni?-Smaidot sacija Anete.
-Ja! tikai par manu piedāvājumu Robertam neko nesaki.Labi?-Viņš jautāja Viņai.
-Sarunāts.-Anete piecēlās un izgāja no mājas.
*
Anete bil LAIMĪGA viņai bij mīļotājs cilvēks un naudu lai viņu izveseļotu.Tagad Anetei bij noteikti ticība tam ka viss būs labi,un viņi būs kopā un slimību pārvarēs kopā.
Viņa ielika naudu somā un izlēma ātrāk to naudu aizvest uz slimnīcu,lai varētu sākt visas procedūras un citas lietas.Viņa lenām ar kājām aizgāja līdz pieturai un gaidija autobusu.Protams tā nebij viena no labākajām idejām braukt ar tik lielu naudas summu autobussa,bet izvēles citas nebij un vismaz mazu brīdi Anete sajutās pa tiesi laimīga un Bagāta.
Viņa sedēja un visu laiku smaidija,jo kas vel labāks varēja šodien notikt?Anete paņēma telefonu un uzrakstija sms Klāvam:
Kā juties?Braucu jau uz mājām,ceru ka mani gaidi.:) P,S, ļoti stipri Mīlu <3
Viņa bij pa tiesi laimīga,ka viņai ir viss.ah..
Izkāpjot vajadzīgajā pieturā viņa sāka iet uz mājām,kur viņu gaidija Klāvs.
Viņai likās dīvaini,ka Klāvs neatbildēja varbūt pārāk aizņemts un neievēroja,bet tas nekas.
Viņa atvēra durvis un priecīgi nobļāvās.
-ESMU MĀJĀS!!-
Anete atbildi nesagaidija viņai iegāja virtuvē,bet tur neviena nebij.
-Tu esi mājās?-Anete velreiz skaļi sacija.
-Viņa iegāja guļamistabā un ieraudzija Klāvu..Uz grīdas gulēja viņš.Anete nezināja ko darīt..Viņa pieskrēja pie viņa un pliķēja viņam pa vaigiem:
-KLĀV,KLĀV...-Viņa nespēja noticēt.
Viņa paņēma telefonu un keavējoties zvanija uz 113.
-Labdien,vajadzētu ātro palīdzību,cilvēks kas ir slims ar Leikēmiju guļ uz grīdas,laikam velvienā lēkme.Brauciet ātrāk.-Anete sakarīgi centās visu pateikt un nodiktēja adresi.
*Viss taču bij tik labi...bij...* Anete raudot un mēģinot pati pamodināt Klāvu nodomāja..
