Sanāca drusku pauze,jo biju aizņemta.Un ir iespēja,ka no Piektdienas līdz Trešdienas nebūs,jo svinēšu savu vārda dienu.
Bet tagd izbaudiet. <3
P.S.Un protams MIlzīgs paldies tiem,kas lasa un liek +.
13:09
Anete bij ļoti nogurisi vakar,tapēc viņa pamodās tik vēlu.Viņa piecēlās un apsēdās gultā.Viņa ieraudija,ka uz galda zīmīti no Klāva:
Labrīt.:) Aizgāju uz veikalu,ceru ka labi gulēji.Jūties kā mājās. :*
*Viņš ir tik mīļš* -nodomāja Anete.Viņa piecēlās un aizgāja uz virtuvi sataisīt sev taisīt kafiju.Uz galda bij grāmata”Daiļās Būtnes” Anetei tas likās dīvaini,jo savādi ka puisis lasa grāmatu.Viņa paņēma grāmatu rokās un zem tās ieraudzija Klāva analīzes.Kā Anete māte ir daktere viņa drusku saprata analīzes un tas nebij diezko labas...*Viss es zvanu* nodomāja Anete un paņēma telefonu un zvanija Andrim,Viņš pacēla pirmais:
-Sveika.-Viņš smīnot sacija.
-Sveiks,Sveiks. Varam šodien satikties?-Anete ar riebumu noteica.
-Izdomāji jau?-Viņš pārsteigti jautāja.
-Iedomājies.JA!-Anete sarkastiski atbildēja.
-Okey.Šodien ap 18:00 tur tajā klubā.Labi?-Andris jautāja.
-Labi.-Anete ateica un nolika klausuli.
**Daži varbūt tagad nesapratīs Aneti kapēc viņa to dara,bet viņa tikai grib palīdzēt cilvēkam,ko patiesi mīl (tā vismaz viņa domāja).**
Anete apsēdās virtuves krēslā un izlēma pazvanīt Robertam un visu pateikt.:
-Sveiks.-anete uzrunāja Robertu.
-Čau.Kā jūties?-Viņš mīļi jautāja.
-Ir labi.Mēs varētu šodien satikties mums ir nopietni japarunā.-Anete nopietni sacija.
-Em.. Okey.Satiekamies pie Rīga Plaza.?Pēc apmēram 1stundas?Es tur netālu strādāju.-Roberts piedāvāja Anetei.
-Ja! nebūtu slikti.ata.-Pateica viņa un lēnām nolika klausuli.
Kamēr viņa ar visiem runāja pa durvīm iegāja Klāvs ar daudz,daudz iepirkuma maisiņiem.Viņš redzēja,ka Anetei rokās ir analīzes.
-Čau...Tu tikai neuzstraucies viss bus labi.-Ar platu smaidu sacija Klāvs.
-Es zinu,citādāk nevar būt.-Viņa to pasakot piegāja pie Klāva un noskūpstija viņu.
-Es tevi mīlu.-Viņš noskūpstija viņai kaklu un uzlika viņu uz galda.
-Stop,stop..Man drīz jabrauc uz tikšanos,Pietaupi to vakaram.-Smejoties pateica Anete.
-Tad sanāk,ka šonakt paliksi pie manis?-Viņš izaicinoši skatijās uz Aneti.
-Es nevaru tev pateikt Ne.-Anete smaidot atbildēja.
****
Anete ar Robertu sēdēja ‘Čilī picā” un dzēra kafiju.
-Par ko tu gribēji runāt.?-Roberts viņu uzrunāja.
-Tu mani klausies tikai nepartrauc.Okey.?-Viņa skatijās uz viņu.
-Labi.-
-Nu tā.....-Anete istāstija viņam visu un tikai līdz tam brīdim kad runa gāja par Klāvu.
-Nu un tad es uzināju,ka viņam ir leikēmija un vajag naudu.Nu es tev stāsti iepriekš par to vīrieti es viņam pazvaniju un sarunāju satikties,nu un viņš teica ka viņš iedos naudu tikai par naudu jamaksā ar baudu...Nu ta...Un tad es satiku tevi un es nezināju ko darīt,jo tu esi jauks bet tagad es esmu vajadzīga Klāvam un es arī viņu mīlu.-Anete istāstot visu paskatijās uz viņu.Viņa sejā bij visas emocijas,prikes,skumjas,un dusmas.
-Vau...Es visu sapratu un arī saprotu tevi,Bet ar to naudu es varu palīdzēt manam tētim pieder kredītu kompānija viņš tev varētu aizdot uz mazākiem procentiem.-Viņš skatoties uz Aneti sacija .
-Tiešām?-Anete bij neaprakstāmi laimīga.
-JA! mēs varētu tagad pie viņa aizbraukt.-Viņš piedāvāja.
-Tas būtu lieliski,jo nauda ir vajadzīga jo atrāk,jo labāk.-Anete piecēlās un apskāva Robertu,
Viņi iekāpa Roberta mašīnā un brauca Jūrmalu.
-Kā sauc tavu tēti?-Anete jautāja viņam.
-Jānis.-Viņš atbildēja.
-Viņam nebūs nekas pretī,ja es tā atnākšu?-Anete nedroši jautāja?
-Nē tak,tu neēsi pirmā viņš ir palīdzējis daudz maniem draugiem.-Roberts to pateikdams paskatijās ar smaidu uz Aneti.
Viņai palika drošāk,varbūt tiešām kaut kas sanāks?
*
Viņi piebrauca pie ļoti skaistas un sakoptas mājas,netālu no pašas Jūras.
-Vauuu...-Anete izdvesa.
-Patīk?-Viņš smaidot pateica.
-Tu joko?Šitā māja ir vinkārši MILZĪGA.-Anete uzsvēra vārdu Milzīga,jo viņa tiešām bij milzīga.
Roberts piezvanija pie durvīm un tur iznāca viņas tētis.
-Čau Tet piedot,ka bez zvana,bet viņai vajag palīdzību.-Viņš sacija un parādija uz Aneti.
Anete bij šokēta....Nevarbūt...Kā tas ir iespējams?
