Pēc ilga pārtraukuma.....
IZBAUDAM 7!!!
.................................................................................................
Negulēju visu nakti. Tas vienkārši nevar būt. Kā viņam to izdodas slēpt? Kāpēc tas vispār ir vajadzīgs. Un vēl pie tam , viņš neizskatās pēc narknomāna. Nu labi , viņa acis ir tādas...savādas , bet viņš nedz grīļojas , nedz ir apreibis. Bet lai nu kā , tā ir taisnība. Lai arī cik neticama , bet taisnība. Pagriežos uz otriem sāniem. Uz mana naktskapīša stāv telefons. Pilns ar īsziņām -
Tas nav nekas tāds.
Piedod , ka neteicu.
Utt.
Nav nekas tāds?! Viņš laikam tiešām ir sanarkojies , ja narkotiku lietošana nav nekas tāds viņa domās.
-Sīkā , davai augšā! Hop hop hop!- māsa mani modina.
-Esmu augšā , esmu! - pieceļos sēdus
-Ouuu...- māsa nopēta manu seju -Kāds te ir raudājis.-
Aptaustu savu seju un paskatos spogulī. Manas acis tiešām ir nedaudz sàrtas un piepampušas. Laikam vakarnakt arī nedaudz raudāju.
Paskatos uz māsu un pieceļos kājās. Paņemu ķemmi un pagrūžot māsu malā dodos uz vannas istabu.
Vēlreiz rūpīgi aplūkoju savu seju. Cerams , ka acis paliks normālas , kad iziešu ārā. Sāku plēst savus biezos , tumši brūnos matus.
Ejot ārā no mājas manas acis jau ir palikušas normālas. Tikai nedaudz piepampušas.
-Paga!- sauc Megana. Pareizi - mums taču kopā ir jāiet uz skolu.
Nesamazinot tempu turpinu iet. Pati atskries , ja gribēs.
-Mēs noiesim gar Lindas māju , ok?- màsa ir mani panākusi.
-Kāpēc?-
-Tāpēc , ka tu mani tur atstāsi. Es neiešu uz skolu.-
-Oh realy , kur tad?-
-Aizveries un ej!-
-Ok ok....-
Turpinām kustēties. Tālumā jau var redzēt Lindas māju. Pie tās stāv kàdi 7 cilvēki. Ejot tuvāk sāku viņus atpazīt. Meitene ar blondiem matiem un mūžīgi stilīgajām drēbēm - Linda. Divi hačoki , basketbolisti - Džulians un Berts. Melni gari mati , pīrsingiem klāta seja un melnas drēbes - Viktorija. Čalītis no blakus klases - Robis , jeb Roberts. Opā rekur arī Teodors no manas klases - mūsu klases krutākais čalis , futbolists. And vēl kkāds ar pagriestu muguru.
Ar māsu ejam tuvāk. Esam jau pie bariņa. Pagriezušais stāvs man sāk šķist pazīstams. Pēkšņi tas pagriežas.
Tas ir Karls.
Bet....kas viņiem visiem varētu būt kopīgs?
