Annas prombūtnes laikā, dzīvoju savā nodabā un par dzīvi nesūdzējos. Darbi bija pilnas rokas – vasarnīcas remonts, jaunais dzīvoklis, mana naudas pelnīšanas sistēma un citas lietas aizpildīja manu ikdienu.
Tā mierīgi dzīvojot, vienā dienā no līdzsvara mani izsita WhatsApp saņemtā ziņa – ielūgums uz Dāvja un Ramonas jaunā dzīvokļa sālsmaizi. Nu gan ātri viņiem viss notiek! Nebiju ar Dāvi runājis kopš viņš man paziņoja, ka viņi dzīvošot kopā, bet kopš tās dienas bija pagājušas varbūt tikai kādas divas nedēļas, un nu jau viņiem kopēja sālsmaizes ballīte pēc pāris dienām. Man ir aizdomas, ka viss notiek tik strauji, jo Ramona šo visu operē, un Dāvis nenojauš kur viņš īsti iekuļās. Bet ieskaidroju sev, ka tā nav mana darīšana. Dāvis ir pieaudzis vīrietis, un man nav viņš jāmēģina glābt no tādām Ramonām, gan jau viņš pats drīz ieraudzīs viņas patieso seju.
Ok, lai arī es īpaši nealku pavadīt laiku Ramonas kompānijā, Dāvja sālsmaizi laist garām nebūtu pieklājīgi. Atbildēju, ka noteikti ieradīšos, un sāku domāt, ko lai viņiem uzdāvina. Kas ir laba sālsmaizes dāvana? Uzreiz iedomājos, ka varētu kaut ko virtuvei, bet ne bļodiņas, šķīvjus vai glāzes, jo tās parasti dāvina visi citi. Varbūt varētu nopirkt dārgu labu nažu komplektu? Jau sāku meklēt piedāvājumus latvijas interneta veikalos, kad pēkšņi apjēdzu, ka varbūt nevajadzētu dāvināt nažus cilvēkam, kas dzīvos kopā ar Ramonu. Pats pasmējos par šo savu atklāsmi, un turpināju internetā smelties dāvanu idejas. Jau biju gandrīz nobriedis pirkt labu un dārgu dvieļu komplektu, kad atcerējos, ka ar Dāvi kaut kad runājām, ka viņš mājās gandrīz vairs nedzer parasto kafiju, un ir pārslēdzies uz latēm un kapučino, ko parasti ņem tikai take-awy vietās, jo mājās tādu pagatavot viņš nevar. Tā es izdomāju, ka uzdāvināšu viņiem labu kafijas aparātu, lai var mājās pats taisīt sev lates un citus kafijas kokteiļus.
Sāku meklēt un izrādās kafijas automātu cenas var aiziet tūkstošos. Man garšo laba kafija, bet tomēr es neesmu baigais eksperts. Piezvanīju uz “Es Mīlu Kafiju”, pakonsultējos, un iegādājos 500+ eiro vērtu Philips aparātu. Dāvis jau arī nav nekāds baigais eksperts, un priekš viņiem abiem šis būs gana labs.
Pāris dienas vēlāk devos ar savu aparātu pie “jaunā pāra”. Viņi bija noīrējuši 2 istabu dzīvokli centrā, un es ierados gandrīz laikā. Piezvanīju durvju zvanu, un durvis atvēra abi divi apķērušies ar vīna glāzēm rokās, kā tāds laimīgs precēts pāris. Kaut kas man tajā visā nelīmējās kopā. Dāvis uzreiz prasīja, kur tad Anna, es pateicu, ka viņa šodien netiek, un sīkākas detaļas nepaskaidroju. Ramona to dzirdot ironiski pasmaidīja un izteica “jā, es jau tā dzirdēju”, tas man lika saprast, ka viņas abas vēl aizvien ikdienā savā starpā klačojās.
Nekādu lielo balli jau šajos laikos neuzrīkosi, jo stučītāji ir visās malās, tomēr bez manis un abiem “mīlas balodīšiem” ballītē bija vēl pāris mūsu kopēju draugu. Pirms vēl Ramona sāka izrādīt man dzīvokli, es pamanīju savu veco draugu Erosu. Pēc šī radījuma es īpaši nebiju sailgojies, tomēr kaut kādu emocionālu saikni ar šo zaļo iguānu es izjutu, jo, kad remontēja Ramonas dzīvokli, Eross kādu brīdi padzīvoja arī pie manis. Bet es nevarēju izrādīt Dāvjim, ka esam ar Erosu “pazīstami”. Vispār man šis viss sāka likties kaut kā sirreāli. Tā nebija tā Ramona kuru es pazinu, seksuāli uzlādētu koķeti, bija nomainījusi mājsaimnieces tipa sieviete, kura ar paštaisītu kanapè maizīšu paplāti rokās, mīlīgi viesiem izrādīja jauno dzīvokli. Dāvis bija atradis dzīvokli uz īri klusā centra jaunajajā projektā Magdalēnas nami. Es nepajautāju cik viņi par šo dzīvokli maksā mēnesī, bet zinu, ka šeit dzīvot nav lēti. Dzīvoklis nebija diez ko liels – viesistaba kopā ar virtuvi, un atsevišķa guļamistaba, pluss balkons. Bet ļoti gaumīgi iekārtots un protams lielākais plus ir atrašanās vieta – Rīgas prestižākajā centra apkaimē. Ramona tik pareizi un pieklājīgi stāstīja mums visiem kā šajā īsajā laikā iekārtoja to un šito, un pie kādiem interjera dizaina Instagramiem ir jāpieseko, un kur jāprintē labākās bildes romantiskām kanvas fotogleznām. Viena tāda foto glezna, kurā abi mīlīgi sadevušies rokās pastaigājas pa parku, karājās tieši virs gultas. Es pajokoju, vai viņi ir noalgojuši fotogrāfu, lai tādu bildi uzņemtu, un Ramona mani pārsteidza ar apstiprinošu “Jā!”. Es biju vieglā šokā. Vēl pāris nedēļas atpakaļ Ramona kārās man kaklā un bija gatava pasūtīt Dāvi 3 mājas tālāk tikai lai būtu kopā ar mani. Un tagad šī pati būtne te plivinās pa māju kā tāda paraugsieva. Man šis viss sāka atgādināt kaut kādu teātri, kur Ramona spēlē galveno lomu, bet diemžēl Dāvis nemaz nenojauš, ka atrodas uz skatuves. Vēl vairāk man gribējās pastāstīt Dāvim par manu un Ramonas pagātni, un pēdējo nedēļu notikumiem. Bet šī nebija ne īstā vieta, ne īstais laiks, lai to darītu. Nolēmu atslābt, un šo visu drīzāk uztvert kā tādu izklaides šovu, kurā man ir dota iespēja piedalīties. Es zināju, ka Ramona tēlo, bet kā lai arī citi to ierauga?
Es iedzēru kokteili un man radās baigā doma: jo Ramona būs vairāk iereibusi, jo grūtāk viņai būs uzturēt šo šarādi par viņu kā par mājsaimnieci. Tāpēc, es sāku viņu aicināt uz šotiem, un apzināti mēģināju viņu piedzirdīt. Man bija interesanti, kā tas izvērtīsies. Tagad, kad es rakstu šo visu, tad saprotu, ka tas nav baigi forši ko es darīju, bet hey, man neviens balvu nedos, par to, ka esmu labs puika ballītē. Jau pavisam drīz mēs bijām izdzēruši katrs pa vairākiem šotiem, un varēja redzēt, ka Ramona sāk kļūt par to Ramonu kuru es pazinu. Viss sākās, kad viņa visus pēc kārtas aicināja dejot, kāds arī pavilkās, un neveikli pievienojās viņai, tomēr lielākā daļa viesu vēl nebija sasnieguši to kondīciju, lai dzīvokļa ballītē, nepilnu 10 cilvēku kompānijā, baigi mestos dejot. Kad Ramona sāka griezt skaļāk mūziku, Dāvis pieklājīgi viņai mēģināja paskaidrot, ka šī ir nelegāla ballīte, un tik skaļi nevajag, un nogrieza mūziku atpakaļ normālā skaļumā. Tiklīdz Dāvis bija nost no tumbas, tā Ramona ignorējot visus racionālos Dāvja aizrādījumus, uzreiz uzgrieza atpakaļ troksni normālas ballītes decibelos. Dāvis pēc mirkļa atkal skaidroja Ramonai reālo situāciju un grieza skaļumu nost, un Ramona atkal grieza augšā. Tā viņi tur ņēmās un es to visu vērojot uzjautrinājos. Kaut kādu kompromisu viņi atrada, jo uz brīdi bija iestājies kaut kāds miers, un cilvēki bija sasēdušies pa grupiņām un pļāpāja savu, līdz dzīvoklī ieradās Ramonas draudzenes. Mēs neviens viņas nepazinām, bet tā kā tās bija Ramonas draudzenes, tad nekādas mājsaimnieces tās nebija. Sākās normāls tusiņš, un šķiet arī Dāvis bija samierinājies, ka šī nebūs mierīga sālsmaize pāris draugu kompānijā.
Turpinājums - https://mistersx.com/vinai-ir-divas-sejas/?utm_source=spoki&utm_medium=post
