Sveiki visiem, te atkal es! ;DD
Un arī turpinājums manam garadarbam. (Sākumu meklē http://www.spoki.lv/narami)
Lasi un izbaudi!
Droši rakstat komentāros savas domas par šo darbu!
Atvainojos par kļūdām!
P.S. Neesmu nekāda profesionāle, rakstu sava prieka pēc
...
Sesku ciskas un jauna paziņa
Kamēr dodamies uz Austrumu placi, es izstāstu Rītausmas Sidrabtauriņai visu, ko dzirdēju no Flo.
- Ej tu nost! - draudzene izsaucas, kad pabeidzu stāstu, - tava vārda māsa ir varena vilkaču cīnītāja, kas paglābusi Treismēņu cilti no bojāejas. Vai tas nav stilīgi?
- Tikai tik ilgi, kamēr no manis nesāk gaidīt tādus pašus varoņdarbus, - atsaku.
Pēkšņi Rītausmas Sidrabtauriņa man iekrāmē pa muguru. Es apjukusi palūkojos uz draudzeni, kas sašutumā norāda uz akmens plātni Austrumu plača vidū.
- Paskaties vien! - viņa sakrusto rokas, - ja tu nebūtu tādā agrumā blandījusies apkārt, te būtu palicis vēl kaut kas no mežacūkas gaļas. Tagad vari ēst sesku!
Paņemu mazliet no Rītausmas Sidrabtauriņas norādītās gaļas un paošņāju to.
- Vē! - riebumā izsaucos un nometu gaļu atpakaļ, - smird pēc velna. Nezinu kā tu, Sidrabtauriņ, bet es šito neēdīšu.
Arī Rītausmas Sidrabtauriņa atsakās ēst seska gaļu, tāpēc abas savācamies kaudzi kartupeļu un zaļumu.
- Hmm, - nosaku, kad pamanu, ka visi ugunskuri ir aizņemti, - kur tagad piesēdīsim?
- Tur, - Rītausmas Sidrabtauriņa ar brīvo roku norāda uz ugunskuru, pie kura sēž drukna meitene ar īsiem, spurainiem matiem, - vientuļnieki parasti ļaujot sastādīt kompāniju.
Draudzenei izrādās taisnība. Meitenei nekas nav pretī, ka mēs pasēdēsim pie viņas ugunskura.
- Esat jauniņās? - viņa pavaicā.
- Mhm, - ar pilnu muti atbild Rītausmas Sidrabtauriņa, - iepazīsties: Vilkace un Rītausmas Sidrabtauriņa.
Mūsu kompanjone iepleš acis un pārstāj gremot. Es veltu saviem kartupeļiem visu iespējamo uzmanību.
- Khm, - meitene nokrekšķinās, - ļoti patīkami. Rožupes Kastaņa Meja.
- Jauks vārds, - piebilst Rītausmas Sidrabtauriņa.
- Tev ir trīsdaļīgais vārds? - pārsteigta pavaicāju un Rožupes Kastaņa Meja līdzjūtīgi pasmaida.
- Īstenībā, vārds ir divdaļīgs, - meitene saka, - taču šeit katrs var mazliet palabot savu vārdu beigās pievienojot vēl kaut ko.
- Super, - Rītausmas Sidrabtauriņa ir sajūsmā, - taču man ir labi ar savu Rītausmas Sidrabtauriņu. Kā ar tevi, Vilkace?
- Es gan beigās pievienošu “Sjū”, - domīgi nosaku.
- Skan labi, - atzīst Rožupes Kastaņa Meja, - Vilkace Sjū. Vai Sjū nav tavs iepriekšējais vārds?
Pamāju ar galvu.
Tālumā atskan raga skaņa. Rožupes Kastaņa Meja uzreiz paātrina savu ēšanas tempu.
- Bija prieks ar jums papļāpāt, - Rožupes Kastaņa Meja pielec kājās, - taču es negribu nokavēt stundas. Čau!
Un prom viņa ir. Rītausmas Sidrabtauriņa pierauj mani kājās.
- Laižam! - viņa aicina, - šajā vietā kavējumi nav laba lieta.
- Labi jau labi, - steidzīgi satūcu aiz vaigiem pāri palikušos salātus.
Es no sirds ceru, ka šeit nemāca matemātiku...
