Nakts tumsā tu guli zālē
Lūkodamies augšup zvaigznēs
Domās tu iegrimsti
Un nekā vairs nejūti
Vēlies tikai lai kāds tevi apskauj
Un klusi ausī čukst:
Tos vārdus,
Ko katrs vēlas dzirdēt,
Ko mīļu,
Ka sirds sāk kust...
Un atverot acis tu jūti
Ka vientuļas asaras tek.
Prāta nāk jautājums
Kapēs? Par ko?
Nekā taču netrūks
Un liekas ir lieliski viss
Bet tas ir acu apmāns
Ko vēlamies lai citi redz,
Bet īstenībā-
dvēsele asarās slīkst...
