Vienlīdzīgā pasaule.1

Mēs katrs pasaulē ienakam kā balta lapa.

Iedomājies, Tu sēdi krēslā, rokā salda vīna klāze, kamīnā uz vecām oglēm deg pāris malkas pagales, iemalko vīnu, istabā ienāk Tavs draugs, paziņa.. ideālā uzvalkā ar zelta papočpogām, odzes melnuma kurpēm un ideālu frizūru. Viņš saskandina glāzi un sāk runāt.

-Vai atceries laikus, kad visi pasaules ūdeņi bij līdz ceļiem? Kad skraidijām basām kājām, un reizēm atkritām šūpuļtīklā lai padomātu par nākotni, kad būsim kosmonauti, aktieri, princeses un prezidenti... Un dažam pat vajag nolādētus 30 gadus, lai saprastu ka patiesībā esam tikai putekļi sabiedrības mehānismā!

Draugs ielej vīnu, un sāk aizrautīgi dzert!

-Sajūti kā vīns noslīd kaklā! Apskaties apkārt, cik daudz mums ir to princešu un priņču, domā Maximas kasiere bērnībā sapņoja par tādu Likteņa pavērsienu! Bet Tu dzer, par talantu! Katrā bērnā taču ir talants, bet ko tas ir vērts, patiess talants ir labi ja katram 1000 bērnam, talants ko tas spēj praktiski pielietot labi ja 10`000, bet labi ja kaut katrs miljonais par savu talantu spēs nodrošināt ienākumus! Dzer par talantu, jo patiesībā visa mūsu unikalitāte ir tik pat nozīmīga, kā sētnieka slotas krāsa! Jā, vai esi ievērojis, kādā krāsā ir slota, ar kuru slauka Tavu rajonu? Skatos, vīns sāk dot galvā. Tavi draugi un sakari bez pareizajiem cilvēkiem ir kā diētiskās pārslas sunim, bet pareizie cilvēki izvēlās pareizos. Iedzer vēlvienu malku, apskaties apkārt, vai ir sanācis strādāt kopā ar priekšniecības atvasēm, vai pietuvinātu cilvēku atvasēm. Visiem vienāda starta pozīcija, tikai viens var vēlāk atnākt, citam aizrāda ka par ilgu dzer savu kafiju... Mmmm...var sajust kā vīna siltums pa vēnām aiziet līdz pat smadzenēm...... Ir vēlviena lieta pasaulē, ko nenopirt par naudu, bet kas mūsu pasaules skatijumā ir pat ir tās glābējs - skaistums! Ja esi skaists, pēkšņi atklājas ka esi arī talantīgs, pieprasīts darbinieks, bet ja vēl proti lišķēt - pat pieprasīts speciālists! Vispār dzīve ir kā videospēle, un jo skaistāks esi, jo spēlē to vieglākā režīmā. Kojās skaistās un ne tik skaistās meitenes zēnu atsaucību palīdzēt novērtē dažādi.. Nu nesakiet ka viss ir atkarīgs no gribas mācīties.. Ehhhhh, kur labi aizgāja, jātaisa jauns trauks vaļā, mums divatā būs par maz!

Draugs pieiet pie ozolkoka galda un ar veiklu kustību atkorķē vēl vienu vīna pudeli un ar ugunīgu skatienu piepilda mums abiem glāzes.

-Un padomā par defektīvajiem cilvēkiem, par tiem kam galva strādā, bet ķermanim ir problēmas - kā viņiem dzīvot šajā šovinistiskajā un materiālajā pasaulē! Kā ir apzināties savu nespēju un pilnīgo apkārtējo vienaldzību? Cik ļoti Tevi satrauktu nagu sēnīte vai nesimetriska seja, ja Tu nespētu staigāt... Redzēt? Reiz biju ciemos, tur bij apsveikuma kartīte ar tekstu "Pat ja saproti kā šī pasaule darbojas, tāpat tā negriežas ap Tevi" vai kā līdzīgi, cik Velnišķigi patiesi vārdi.

Draugs iemet glāzi kamīnā un kāri nodzeras no pudeles kakla. Paskatās un jautā:

-

Un ko Tu te izsēdies, žēlo sevi? Ir jau Tev problēmas bet tās var risināt, tikai jāsāk!

Centos iebilst bet bet pie vārda netiku.

-Iedomājies, visi cilvēki pasaule ir saslimuši ar iedomātām lietām, tās nav šīs planētas sapnis, tas nav pat pašu cilvēku sapnis. Mūsu sapņi ir tik samaitāti, ka tie pat nedara mūs laimīgus. Paskaties uz manu uzvalku, diezvai ko labāku uz visas zemes var dabūt, citām ģimenēm pat auto maksā mazāk, paskaties - tas ir mans cietums! Es nespēju to novilkt, jo tas var likt cilvēkiem par mani padomāt aplami, un tad visa šī šķietamā greznība sabruks. Man jau vienalga, bet cik es paraušu līdzi? Varbūt vecumdienās spēšu vēl ar basām kājām staigāt pa pielijušiem trotuāriem...

Īgni paskatijos, un noteicu: vaitad paši neesam sev saimnieki?

Višā pagriezās un turpināja:

- Mēs ņemam ko dod, atdodam ko prasa un to kas paliek pāri, tas arī ir mūsu, mēs neko nelemjam. Varbūt vēl piesauksi brīvību? Jā, mēs katrs individuāli esam brīvi, bet sabiedrībā mūsu brīvība izšķist, mēs varam to, ko atļauj augstākie un neaizliedz zemākie, katrs savā vietā esam kā skrūvjspīlēs, kā vāveres ritenī, kurš ne tikai ir jāgriež, bet arī pats griežas, un ja skriesim savādāk, kā tas jādara, mūs samals tas pats rats. Pilnīga brīvība ir tikai tad, kad mums nav kārdinājumu un iespēju ko zaudēt. un mēs visi uz to ejam, tā ir ielikts no dabas. Citi no tā baidas, bet tas ir dabīgi, lai ko mēs dzīvē nedarītu, beigās mēs tāpat būsim brīvi, mums nebūs ne materiālu ne garīgu balastu. Saprati? skan diezgan bailīgi.

Piebeidzis pudeli draugs aizgāja. Es vēl kādu laiku skatijos kamīnā, kā uz oglēm uguns spēlējas ar stikla lauskām.