Nāk baigā Helovīna svētku nakts,
Un arī spoku ķirbī izdegs sveces dakts -
Pēc saldumiem tad bērni maskās staigās,
Nakts baļlukos vēl pusizģērbti tīņi klaigās.
***
Ir svētki mums, kad visi dziedam kopā,
Gan vientuļi, gan pietempušies lopā.
Ar svecēm arī mūsu svētki saistās,
Tad sveču liesmās visa zeme laistās.
***
Vai Helovīni tie, vai kaladnieki, čigāni,
Bet varbūt mūsu pašu ķekatnieki, budēļi -
Tiem visiem piemīt tieksme spokoties,
Un maskās tērptiem kaimiņmājās jokoties.
***
Tev savu recepti es Helovīnu mīklai došu,
Un svētku noskaņu tā mazliet uzlabošu:
Kad ņemu lielo karoti un mīklu maisu,
Es rauga vietā mīklā jaucu spoku gaisu.
Tas dara pīrāgu tik pufīgu, bet baisu,
Un nerada nevienu lieku plaisu.
Vēl pildījumā ķirbja izgrebumus liec,
Lai tā pie īsta Helovēnu rauša tiec.
***
Lai izskats šajā dienā kļūtu spokains, baiss,
Ir galvā jāuzmet balts palags vai kāds maiss.
Lai saredzētu ceļu spokoties, kur iet,
Ir drēbē acīm spraugas jāiegriež mazliet.
Pat mutei caurumu vēl izgriezt vari,
Un vienu lielu lieko zobu piešūt arī.
Ja nejutīsies drošs kā spoks vēl īsti lāgā,
Pirms iešanas vēl ķirbja rausis jāliek māgā.
***
Kad ķirbja grebumi jau pīrāgā ir cepti,
Un ķirbī iekšā sveču gali gaiši degti,
Tu gatavs spoks un tumsā vari doties,
Pie kaimiņiem tad jautri padraiskoties..
Lai ķirbja lukturis Tev gaišu ceļu rāda!
Ja ciemos ejot ķibele klāt kāda -
Tev kaimiņš negrib durvis vaļā bīdīt,
Bet savu suni dusmās virsū rīdīt,
Tad ej pie nākošā un nospied zvana pogu,
Bet es to domās vērošu pa savu logu
un domāšu, ka
Mārtiņdiena nāks un laikam paies atkal klusi.
Vēl aizbrauks kāds uz savu dzimto pusi.
Bet neies jautrās ķekatās kā senāk gāja,
Jo kaimiņos jau šogad - tikai tukša māja.
***
Degs kapos svecītes vēl veļu vakarā
Pie mīļajiem, kas dziļā mierā dus;
Un arī mūsu varoņdienas sakarā
Pie Rīgas mūriem sveču guni kurs.
Gan būs vēl šogad klusā, svētā nakts,
Degs sveces dievnamos ar gaišu liesmu,
Un sveču gaismās sanākušie dziedās,
Pie Dieva tumšās skumjas kliedēs.
Bet vairumam būs sala vecis draugs,
Ar lielām dāvanām un limuzīnā brauks.
***
Nāks jaunais gads un sāksies viss no gala....
un birzī atkal pogās lakstīgala
Kā tajā dziesmā.
Pēc kūciņas un tases tējas
Tu parādi mums savas spējas,
Zem pūriņa Tev dzeja slējas,
Tā vien šķiet, ka Tu no Sējas.
