Tulkoti, īsi, šermuļus uzdzenoši stāstiņi #108
Tulkoti, īsi, šermuļus uzdzenoši stāstiņi #1093
40
1
Attēls no: pixabay.com
1. Viņiem bija taisnība par to, ka patiešām eksistē pēc nāves dzīve. Tiesa viņi kļūdījās par to, ka tu kaut kur dodies. Tu vienkārši saglabā apziņu savā mirušajā ķermenī.
Attēls no: pixabay.com
2. Pamatīgi līst. Esmu noguris un esmu pazudis mežā. Es vairs nespēju pakustēties. Es esmu pazaudējis savu riteni. Es drošs, tas neizturēja triecienu, mašīna arī neapstājās. Es vairs nespēju, turpināt meklēt. Kur ir mans ķermenis?
Attēls no: pixabay.com
3. Es pamodos un devos uz sava omulīgā vecpuiša dzīvokļa tualeti. Pusmiegā es apsēdos uz sava poda un sāku berzet acis, domājot, ka nebūtu slikti ielīst karstā vannā. Tikko kā pavēros vannas virzienā es pamodos - kāds tajā gulēja.
Attēls no: pixabay.com
4. Klusums mūs aprija. Nanosekunde, kas ilga kā vesela mūžība. Slepkava tērpies maskā, kas izskatījās, kā pa tiešo no šausmu filmas nākusi. Viņa tumšais kapučdžemperis gūlās pāri viņa pleciem. Cimdos tērptās rokās redzama pistole. Mana kolēģe, kas atrodas pāris metrus no manis kliedz:" Nē, tu nevari aiziet. Viņš nevar aiziet!" Es saņēmis pēdējos spēkus nočukstu:"Mēs visi aiziesim..."
Attēls no: pixabay.com
5. Seši mazi bērni spēlējās parkā. Viens aiziet, jo nevar palikt laukā pēc tumsas. Pieci mazi bērni spēlējās uz līdztekām un viens atkal dodās mājās, bet viņa bija par tievu. Četri mazi bērni slīd pa slīdkalniņu. Divi ir prom - tie pieskrēja pie mammas. Divi mazi bērni sēž pie koka. Viņi pieceļās un sāk skriet, jo pamanīja mani. Viens mazs puika klūp un krīt. Es aplaizu lūpas - šodien badā nepalikšu.
Tev patiks šie raksti
