Zēna jaunās mājas
Vīrieša balss uzrunāja puiku: "Nu, zēns, kā tevi sauc?" Puika atlipa no loga apskatījās uz vīrieti un redzot ka viņš nemitīgi lūr uz viņu gaidot atbildi apķēra kājas un aizsedzis seju ieritinājās dziļāk mašīnas aizmugurējā krēsla stūrī... Tad viņš paskatījās uz sievieti skaistaj,ā baltajā kleitā, kura tobrīd vadīja automašīnas stūri un nomurmināja: "Man nav vārda.." Tad vīrietis ar sievieti saskatījās. Puika nesaprata kas ar viņiem notiek, bet viņu dŗūmajās sejās uzplauka smaids, tad dīvainais vīrietis uz puiku paskatījās un sacīja: "Nu, lab, puika, tad mēs tevi sauksim par Semu!" Puika sadusmojies piecēlās sēdus uz krēsla, iesita pa mašīnas loga rāmi un iekliedzās: "MAN NAV VĀRDU UN PUKTS." Tad viņš afainojies, rokas sakruzdodams gaidīja kamēr apstāsies mašīna, lai var no tās izkāpt un bēgt no šī ''murga''. Skaistā sieviete iebrauca viņu piederošajā mājas sētā izkāpa un ataisīja puikam durvis, bet zēns atspēries no mašīnas izleca un grasījās skriet, bet dīvainais vīrietis viņu notvēra, aiz rokas aizvilka līdz sievietes un vīrieša piederošās mājas durvīm, apsēdās un kreisā ceļa un skatoties zēna acīs teica: "Puika, nebīsties. Šīš ir tavas jaunās mājas!" Zēns izrāvās no vīrieša stiprā rokas tvēriena un sāka kliegt uz vīrieti: "ŠĪS NAV MANAS MĀJA UN NEKAD ARĪ NEBŪS. ES DZĪVOJU PIE ANNAS TANTES." Vīrietis piecēlās stāvus un bargi sacīja: "Nu viss...Tu mani esi nokaitinājis." Tad vīrietis zēnu aizvilka līdz viņa jaunajai istabai un aizslēdzot durvis vēl uzkliedza: "Šodien vakariņas neēsi pelnījis!"
