čau. atkal ielikšu dzejolīšus - šoreiz divus. prieks par tiem, kam patīk, ja ir kādi ieteikumi, sakāt, droši. pārsvarā mani dzejoļi ir skumji un tikai retais zina, kādēļ, un vēl retākais sapratīs manu dzejoli.
Tu ..
Tu domā,
Tu dari,
Tu raudi,
Tu ēd,
Tu guli,
Tu dziedi,
bet, Tu
nekad nesāpini
citu cilvēku.
Tu sit,
Tu ņirgājies,
Tu izmanto,
Tu piespied,
Tu melo.
Tu ignorē,
bet, Tu
nekad nepārdzīvo
par pāridarījumiem.
Antonīms.
Tu kāp augstu kalnos,
bet krīti zemu bezdibenī.
Tev ir silti pie draugiem īstiem,
bet auksti pie nodevējiem.
Tev ir bail no zagļiem,
bet Tu esi pārdrošs pret maniakiem.
Tev sāp tava mazā sirsniņa,
bet ķermenis jūt svētlaimi.
Antonīms nav anonīms,
tāpat kā ES neapzīmē neko.
Vai tu gribi augustu kāpt,
bet zemu krist?
Vai tev patīk vairāk siltums,
nekā aukstums?
Tu labāk baidies,
vai esi drosmīgs?
Vai tu gribi būt anonīms,
vai TU PATS?
