Ticu un viss notiksies ;*0

Lietainā vakarā puisis ar meiteni pastaigājās pa parku.Vienā brīdī puisi palūdza,lai meitene apstājas,jo viņam jāpasaka viņai kaut kas svarīgs.Meitenei no tiem vārdiem sirds sāka sisties ātrāk,acīs saskrēja asaras,jo viņai palika bails,ka puisi viņu grib pamest.Viņa apsēdās uz soļina,jo vairs nejuta kājas.Puisis apsēdās blakus un teica: „Mīļā,lūdzu neuztrauceis”,bet viņa tāpat nevarēja nomierināties,jo bija bails,ka šīs 3 gadu ilgās attiecības tūlīt,tūlīt izjuks.Bet puisis,lai vel vairāk nesatrauktu savu mīļoti,paņēma no kabatas mazu,sarkanu kastīti.Pēc tam paņēma meitenes roku un teica: „Mīļa tu man esi vissdārgākais šajā pasaulē un es negribu tevi nekad pazaudēt”,meitene pasmadīja un gribēja kaut ko pateikt,bet puisi palūdza,lai viņa neko nesaka un ļauj viņam pabeigt teikto.
Tad puisis turpināja: „Es tevi ļoti mīlu,bet es vairs negribu,lai tu esi mana meitene”.Meitene sāka raudāt,bet pusis turpināja iesākto. „Es negribu,lai tu esi mana meitene un tieši tāpēc jautāju tev” un viņš lēnām vēra vaļā to kastīti : „Vai tu kļūsi par manu sievu?”
Puisim bija ļoti bails,ka meitene varētu viņam atteikt.Meitene smaidīja un atbildēja: „Jā,mīļais es gribu būt tava sieva un nekas mūs nešķirs.”
Viņi abi bija tik ļoti laimīģi,ka steigšus devās pie meitenes uz mājām,lai pavēstītu viņas vecākiem labās ziņas,Un pēc tam pie puiša uz mājām.Gan meitenes,gan puiša vecāki bija pārlaimīgi,par to,ka viņu bērni beidzot precēsies.Viņi kāzās svinēja jau pēc mēneša un viņi bija paši laimīgākie cilvēki pasaulē.