Teitonis[4]4

oriģinalliteratūras daļa 2000 vārdi. ja negribi lasīt tad nelasi .

http://www.spoki.lv/literatura/Teitonis/494306

http://www.spoki.lv/literatura/teitonis-2/494638

http://www.spoki.lv/literatura/teitonis3/495793

Ziemeļu apgabalā laiks vilkās ierasti lēni. Alise vērojā sveces liesmu īsu brīdi, tad nopūta to. No galda savākusi kārtis, trīs pirmskara laika kunga kārtis , nedaudz apdzeltējušas bet tomēr labi saglabātas, viņa uzpūta elpu augšējai. Tad kārtis ielika spraugā kura grīdas dēļos bija paplesta ar zemledus makšķernieka vergu.

-Viss?

Klients bija nepacietīgs

-Viss.

Alise rūgti pasmaidīja.

-Es biju domājis ...

-Nē, nekādu dūmu un uguņu nav, arī aste un ragi man neizaugs.

Klients nedaudz sašķobīja seju. Pazīstama izteiksme, pārāk pazīstama.

-Es jums jau pirms ķērāmies pie lietas jautāju vai jūs man uzticaties šai lietā, par simts procentiem. Ja jūs man neticat tad tam ko jūs prasījāt nav ne mazākās iespejas notikt.

-Ticu

-Tad ko vēl jūs no mani gribat?

-Es tikai

-Tikai ko? Gribējat redzēt kā sātans no manis asinis pilina? Vai to ka man četras kajas ka govij būtu? Jūsu nauda nav vērta manu asiņu nedz arī man ir vēlme te ķēmoties. Es savu daļu esmu pabeigusi, jūs pildiet savējo lai dievs jums stāv klāt.

Alise juta ka zaudē savaldību. Vairāk neko tādu kā autobusā nostrādāt negribējās. Acis zvēroja, to viņa saprata jau no tā ka saspringa kakla muskuļi. Ja viņa tagad kaut ko teiks skanēs visnotaļ skaļi.

Viņa uzmeta skatienu klientam. Viņš bija palicis viņai aiz muguras kad viņa noslēdzot savu nelielio monologu bija spērusi trīs straujus soļus uz priekšu. Vīrietis pusmūžā, nesen sācis braukāt ar krietni iespiadīgāku mašīnu, bet biznesā kļuvis nepārliecināts. Viņš vēlējās viņas pakalpojumus. Vajadzēja nodrošināt veiksmīgas biznesa sarunas. Tāpēc partneri uzaicināti uz pirti. Viņai savukārt bija jāpanāk lai šie cilvēki būtu pēc iespējas vieglāk pielaužami.

Viss jau būtu tikpat vienkārši kā parasti. Tikai viņai paveroties uz klientu vīrieša skatiens joprojām kavējās viņas vidukļa augstumā. Nervi atkal lika sevi manīt, Alise piespieda savu vidējo pirkstu ar īkšķi līdz locītava nokrakšķēja. Klienta pleci noraustījās kad viņš ielūkojās Alisei acīs.

-Mans darbs ir pabeigts. Laiks norēķināties. Rouzvoter, laiks norēķināties.

-Ellīgi dārgi jūsu pakalpojumi jaunkundz. Par to ko jūs plēšat varēja gaidīt arī ko vairāk.

Rouzvoters ļāva acīm noslīdēt Alises plecu augstumā. Tad zemāk. Uz viņa pieres bija pāris sviedru lāsītes.

-Ko tieši jūs ar to gribat teikt?

Alise saspringa. Prātā kāda balss mierināja, darbs pabeigts, viss ir kārtībā, naudu saņemsi pavisam drīz un nekad ar šo mūdzi nebūs vairs jārunā.

-Es gribu teikt ka man ir nauda. Tā man nav problēma. Bet patiesība jau tās sarunas man nav tik svarīgas. Es gribeju sastapt jūs, parunāties, zem četrām acīm. Jūs nojaušat kāpēc?

-Apgaismojiet mani?

Rouzvoters pacēla skatienu un ieskatījās viņai acīs. Viņa nebija sevišķi gara auguma, Rouzvoters bija ap metru septiņdesmit garš taču nēsāja kurpes ar neparasti biezu zoli. Tādējādi viņš skatījās uz Alisi no augšas. Alise atzīmēja sev ka nakošreiz darījumos kā šis jāuzvelk džemperis ar augstu apkakli.

-Es gribu teikt ka es varētu jūs nodrošināt ar jebko ko vien jauna sieviete vēlas Alis. Jebko. Jums nav mašīnas. Jūsu dzīvoklis atrodas nieka simts metrus no tā narkomānu midzeņa vecajā rūpnīcā, bīstamā rajonā. Es to varu mainīt. Pret dažiem pakalpojumiem ko tikai jūs varat man sniegt. Jūsu kompāniju manu darījumu ceļojumu laikā, jūsu laiku, jūsu skaistumu.

-Un ko vēl?

-Tas taču ir pašsaprotami

-Tad pasakiet – ko vēl!

-Es nevēlos būt banāls un rupjš

-Un tāpec ka jūs man nesakiet to pēdējo „pakalpojumu” jūs esat mazāk rupjš?

Rouzvoters grasījās izdarīt lielāko kļūdu šovakar. Viņš satvēra Alises roku un mēģināja pievilkt viņu tuvāk. Alise juta kā pirksti saspringst un viņa ietrieca otras rokas īsi apgrieztos nagus Rouzvotera delnā un parāva. Pašķīda asins pilieni. Rouzvoters atleca atpakaļ un izgāza par Alisi lamuvārdu straumi. Alise ieskatījās viņam acīs, tad pacēla roku uz kuras nagiem bija redzami sīkie asins pilieni.

-Es iesaku jums tagad atjēgties Rouzvoter. Tagad un ne mirkli vēlāk. Viss vēl var tikt aizmirsts. Bet jums jāatjēdzas.

-Es tev tūlīt atjēgšos tu ...

Alise apklusināja Rouzvoteru ar paceltu pirkstu

-Jūs taču nevēlaties lai jūsu kundze uzzina par to ko jūs šodien šeit darījāt? Ko jūs piedāvājāt?

-Maita

-Emocijas Rouzvoter, apvaldiet savas emocijas ja vēlaties lai tas viss kļūtu par nebijušu. Iesaku uzlikt kautko uz tās rokas un nogādāt mani atpakaļ manā bīstamajā rajonā. Un par maniem pakalpojumiem iesaku norēķināties uzreiz.

Rouzvoters manāmi piesarka. Tafad atlika tikai nogaidīt kamēr viņš norij krupi. To ka viņš samierināsies Alise zināja. To uzzināt bija vienkārši.

Trīs minūšu laikā Rouzvoters saķimerēja savu delnu izmantojot kabataslakatu un šņores gabalu kurā bija iesieta veca pirts slotiņa. Tad viņš izvilka no jakas krūšu kabatas aploksni, pavēra to, izņēma no tās desmit divdemitniekus un aploksni atkal aizlocījis pameta to Alises virzienā. Viņa aploksni noķera viegli pastieptā rokā. Šķiet Rouzvoters būtu labrātak to iesviedis viņai sejā vai nometis uz grīdas pie viņas kājām

Alise palūkojas uz viņu kamēr viņš centās savākt sadragātās pašcieņas drumslas un neizteica savu komentāru par to kā vairāk par viņa mēģinājumu piedāvāt to ko viņš piedāvāja viņu aizvaino tas ka viņam bija kaut mazākā ticība ka viņam tas izdosies im jau bija savā prātā viņai samaksājis. 200... lūk cik vērti viņam ir „pakalpojumi”.

Piecpadsmit minūtes prasīja tikt no pirts līdz apgaismotajai maģistrālei pa kuru varēja nokļūt ziemeļu reģionā. Vēl piecas lai tiktu līdz pašam reģionam. Rouzvoters apturēja mašīnu īsi pirms pagrieziena kurš veda uz maciņu galu. Tur rindojās privātmājas ar augstiem žogiem un tādiem arhitektūras izdzimumiem kā baroka stila rotājumi uz pusotrstāvīgas ēkas kuras jumtu rotāja pilnīgi neiederīgs tornītis no māla ķieģeļiem. Līdz daudzstāvu mājai un līdz ar to Alises dzīvesvietai bija jāiet minūtes desmit.

Alise palūkojās uz Rouzvotera profilu. Viņš dzelžāini lūkojās uz savu mersedes priekšējā pārsega rotājumu. Viņa atvēra durvis un izkāpa. Viņai verot ciet durvis Rouzvoters piespieda gāzi. Mašīnas rokturis izrāvās viņai no rokas un džinsus nostašķīja grants un dubļu maisījums.

Alise pacēla vidējo pirkstu Rouzvotera bremžu ugunīm kamēr viņš aizvēra durvis kuras viņam sākot braukt bija atvērušās un devās mājup.

Viņa izvilka savu Samsung Galaxy Skyrocket , palūkojās pulkstenī. Pusseši.

Sāka līņāt bet tas bija pavasara lietus. Alise uzsita jakas apkakli un aizvilka rāvējslēdžēju par atlikušo ceturtdaļu. Kājās viņai bija paplāni zābaki, smagnēji taču viņas iecienīti. Neprasīja sevišķi daudz laika lai nokļūtu mājup. Pa trotuāru savus simts metrus tālāk slāja trīs jaunāki zēni. Viens no viņiem ik pa laikam atpalika. Tad pielika soli lai noķertu pārējos. Alise atminējās ka jaku ar vērša attēlu kura bija mugurā šim puisim jau redzējusi. Viņš mitinājās blakus esošajā dzīvoklī. Puiši ar ko viņš soļoja kopā šķiet piederēja ja ne metāla tad vismaz smaga alternatīva stila piekritējiem. Sakrita ar mūziku ko viņa paretam dzirdēja no šī puiša dzīvokļa. Biežāk gan bija dzirdamas plaša spektra melodijas. Alise atcerējās kā pirmoreiz Lady Gaga dziesmu Alejandro tika dzirdējusi tieši no šī puiša dzīvokļa.

Viņa jau grasījās nogaidīt ja puiši ietu uz viņas kāpņutelpu, nekādas sakriešanās negribējās, taču puiši pagāja viņas kāpņutelpai garām un devās , vismaz tā likās , uz netālo civilās aizsardzības bunkuru kurš atradās zem futbola laukuma.

Tas bija nesvarīgi. Minūti vēlāk Alise atradās savā dzīvoklī. Viņa pakāra jaku , novilka zābakus, tad palūkojās uz džinsiem. Ap dubļu pleķiem bija balta līnija , izžuvis sāls. Alise aizvēra dubultdurvis, novilka džinsus un iemeta tos vanasistabā uz veļasmašīnas stāvošajā bļodā. Tad iegriezās guļamistabā un no skapja paņēma tīrus džinsus ģuļamistaba bija neparasta ar to ka nekā lieka tajā atrast nevarēja. Askētiska kā mūka celle istaba bija pilnīgi balta, ar bieziem aizkariem un gaišu koka parketu. virtuvē viņa ielūkojās ledusskapī tikai lai atklātu ka nekā seviški daudz tur palicis nebija. Viņa izņēma no plaukta iepakojumu ar olām un uzlika pāri vārīties. Elektriskā tējkanna jau bija uzsilusi un sausi noklakšķēja paziņojot ka ūdens ir karsts. Atsaucoties uz šo skaņu Alsie uzsita knipi un paņēma no skapīša zem izlietnes jaunu veļaspulvera iepakojumu.

Iemetusi džinsus, zeķu pāri un pāris citus apģērba gabalus veļasmašīnā viņa brīdi pakavējās vannasistabā. Nervi bija pārāk uzvilkti. Viņa uzlika rokas uz veļasmašīnas kura kā atsaucoties ievibrējās.

-Bīstams rajons. Draņķis.

Alise pameta skatienu spogulī, tad savam spoguļattēlam parādīja mēli un atgriezās virtuvē.

Apsmērējusi pāri sviestmaižu viņa nogrieza uguni zem katliņa ar olām.

Piecas minūtes vēlāk olas bija notīrītas un kūpēja uz šķīvja. Ledusskapī majonēzes paciņa bija aizspiesta ar dokumentu knaģi. Noņēmusi knaģi Alise uzspieda nedaudz majonezes uz mēles, tad dāsni aplēja ar to olas.

Tad viņa ar tējas krūzi un šķīvi uz kura atradās vakariņas iegāja viesistabā . gaismu viņa ieslēdza ar elkoni, slēdzis bija novietots parocīgi zemu jo istaba savulaik bija kalpojusi par bērnistabu. Tagad tajā atradās televīzijas komplekts , DvD atskaņotājs un skaņas sistēma kuru izgatavoja vietējais farbmacības skolotājs. Vīrs ar ķērienu uz skaņu, ļoti labu dzirdi un vēl labāku gaumi. Par savu darbu gan viņš prasīja daudz taču lai ko domātu apkārtējie, par naudu Alisei jāsatraucas nebija. Portatīvais dators bija parocīgi nolikts šaurā atvilktnē zem DvD atskaņotāja.

Alise ieslēdza DvD atskaņotāju. Īsi pirms Rouzvoters viņai bija piezvanījis viņa atskaņotājā bija ielikusi filmu „The Fountain” tagad viņa to ieslēdza.

-Nav pieklājīgi mēdīties...

Alise gandrīz palecās. Viņas dzīvoklim bija zirnekļa tipa slēdzene, dubultdurvis un durvju rāmji bija ar tērauda stiņiem iesēdināti sienā. Lai kurš arī bija svešinieks kurš nupat bija izteicies ielaidusi viņa to nebija.

-Kāpēc cilvēki nekad nesveicina mani? Nekad neesmu to sapratis. Pat uz ielas mani pasiņas mani nesveicina. Varbūt Tu zini Alis?

Svešinieks ienāca istabā un apsēdās vienā no mīkstajiem atzveltnes krēsliem. Uz galdiņa blakus Alises vakariņām viņš nolika mazu koferi.

-Kas tu esi pirmām kārtām? Otrām kartām ko tu domāji mēdīšanos, treškārt, policijai piezvanīt man prasīs ļoti īsu laiku .

-Naidīgi. Es taču neko nedaru? Atnācu parunāties. Tu zini to ko vēlos uzzināt es. Par mēdīšanos es domaju to kā tu rādīji tai meitenei spogulī mēli. Nesmuki. Kas es esmu ir ļoti interesants jautājums. Ja es to uzzināšu tavas atlikušās dzīves laikā, pavēstīšu. Policijai zvanīt nav jēgas un tu to nepaspētu. Laikam atbildēju precīzi un īsi? Arī uz tiem jautājumiem ko neuzdevi.

-Jā. Man ir vēl viens jautājums. Cik tas ir ilgs posms- mana dzīve. Atlikusī dzīve?

-Atkarīgs no tā vai sadarbosies. Pagaidām es domaju ka atlikums ir pieņemams lai tu paspētu vēl sadarīt ļoti daudz muļķību kā šodien autobusā. Un jā, es zinu ka tam lopam apvemties nenāca ne prātā pirms tu Pavēlēji.

Alise juta kā uz skausta mati ceļas viens pēc otra. Pa muguru skrēja trīsas. Visa viņas būtība vēlējās būt cik vien tālu iespējams no šī vīrieša. Pat viņa izskats liecināja par briesmām, labi koptā bārda bija sapīta bizē, garie mati savilkti uz pakauša zirgastē, sejā spīdēja pelēkas acis ar nežēlīgu asumu.

-Tu pats arī pāris reizes atļāvies pavēlēt. Tu esi Teitonis vai tiesa?

-Mani sauc par Teitoni. Es Esmu bet nezinu kas esmu. Bet tie ir filozofiski jautajumi. Kā būtu ja mēs ķertos pie lietas. Tad es pazustu no šīs telpas, tu būtu laimīga , es būtu laimīgs , nu vismaz es nebūtu nepamierināts, un spēle beigusies.

-Ko tu gribi zināt?

-Es šodien pavēleju nelīst. Vairāk neka vienreiz. Tomēr viņš iejaucās. Es zinu ka tu iejaucies lai pasargātu viņu. To es tiktāl pieņemu. Bet nu tam jābeidzas. Tu viņu sargā, tāpēc es viņu neredzu. Pasaki man viņa vārdu , uzvārdu, adresi un mēs būsim kviti. Man nebūs jāķeras pie ekstrēmiem līdzekļiem.

-Es nesargāju. Ta nav mana specializācija, tev tas būtu jazina. Kas viņs ir es nezinu, kā lai es zinātu?

Teitonis rotaļājās ar vienu no bārdas bizītēm. Viņš smaidīja kamēr Alise runāja bet Alise juta ka viņa acis joprojām ir tikpat nežēlīgas kā iepriekš.

-Alis, tev patīk rotaļāties? Luiss Kerols, gaužām interesants džentelmenis cik nu man sanāca viņu pazīt mīlēja rotaļāties. Es tev gribu piedāvāt nelielu rotaļu. Apsolu, sāpes tikai kamēr mēs spēlējamies.

Alise metās projām no ne mazāk kā divus metrus garā vīrieša taču viņš uzreiz sasniedza durvis un aizcirta tās.

-Gaužām nelāgi ka tavam dzīvoklim visi logi ir no tripleks stikla vai ne Alis?

Teitonis ieslēdza skaļāk filmu uz Alises skaņas sistēmu kamēr viņa šausmās bija piespiedusies pie sienas pēc iespējas tālāk no draudīgā stāva. Teitonis atpogāja krekla augšējo pogu, un lēnām soļoja tuvāk Alisei.

-Gaužām nelāgi iesprostot sarkankrūtīti būrī. Zini, sarkankrūtīši nespēj izdzīvot būrī...