Es `milu tavas acis,
Un skatienu silto.
Es mīlu kā tu manī skaties,
Tas liek tauriņiem dejot
Un sirdij pie tevis klejot.
Es mīlu tavas lūpas sārtās,
Kuras tā vien gribas skart
Un tad jau skūpstīt kvēli,
Ka apkārt mums pazudīs visi tēli.
Es mīlu tavu pieskārienu,
Ka ssarauties man liek.
Līdz mana roka līdz tevīm tiekm
Tu samulsis jau atraujies no manis,
It kā starp mums būtu valnis,
Kuru šķērsot mums nav ļauts
Un es jūtos it kā būtu kauts,
Jo atkal viss jāsāk no gala,
Bet vairs nav tāda vaļa.
Mēs turpinām runāt
It kā nekas nebūtu bijs,
Vienīga sajūta, ka kaut kas ir lijis.
Tās laikam būs asaras
No aizgājušās vasaras,
Jo tad viens otru nepazinām
Bet tagad nevaram pateikt ko zinām,
Jo abiem bailes par to,
Ko otrs domās par šo...
Un tā mēs turpinām,
Nepievēršoties tām sarunām,
Kas mulsināt mūs var...
