Iznīcība
Sniegbaltā vizma mirks asinskrāsās,
Kad debesu karapulki nāks.
Tad spīdēs zobenu smailes kā ugunīs sārtās
Un celsies tas, kas to visu sāks.
Hei, gaisa kuģa kapteini!
Vadi savas ordas un triec savu dūri!
Pār zemi šo, nolādēto, asinis tecini.
Cel kaulu cietoksni, savu dvēseļu būri.
Laiks apstājās un gaiss pārvērtās-
Vēl melnais kapteinis savu veseri cirta.
Mirušo gari bēgdami patvērās,
Kad asinsdūre pār tiem krita.
Dodies mans kapteini, tumšais lidoni,
Uz mājām vēl steidzies.
Līdzi ņem savu cietoksni, kaulu mironi.
Devās projām kapteinis aši,
Pār lūpām tam vārdi cēlās knaši:
„Nekas nav beidzies, nekas nav beidzies.”
Nekad vairs.....!
