Ir 2012. gads un pirmo reizi raksts par visaktuālāko tēmu sabiedrībā. Esmu studējošs latvietis, kam lietas būtībā nav vērā ņemamas nozīmes, šoreiz. Neesmu dzīvē pieredzējis to, ko ir pieredzējuši vecāka gada gājuma cilvēki. Bet atzīšu, ka starp pieredzi, mācību un apjausmu ir vērā ņemamas aizas, tādēļ nevaram tās novietot vienotā traukā jeb šīs lietas mūsdienās ir jāatšķir.
System Breakdown12
Cēlonim parasti seko sekas, šo un citu lietu nediferencēšanas sekas - mēs atkārtoti nonākam vienā un tajā pašā atskaites punktā. Šī ir viena no lielākajām problēmām, kādas mūsdienu sabiedrībā pastāv, un jāatzīst, ka tādas jau sen ir pastāvējušas. Es neesmu turīgs, bet varu dzīvot - apmierināt savas emocionālās tieksmes. Bet vai es varu apmierināt savas garīgās tieksmes - drīzāk teiktu, ka nevaru. Esmu ievērojis, ka daudzi cilvēki arī atrodas šādā situācija un vēl sarežģītākā. Šī situācija cilvēku demotivē un nomāc, rada sajūtu, ka iekšējam potenciālam nav pielietojuma. Rezultātā cilvēks nezina ko vēlas, cilvēks burtiski izdedzina šo potenciālu, kļūst par bezdarbnieku vai ieņem kaut kādu darbu, kas ir tikai kā naudas avots paša ķermeņa eksistencei. Šī ir otra lielākā problēma mūsdienās, kura iedzen cilvēci stūrī. No šejienes sāk izriet trešā problēma, kas rada milzīgu daudzumu citu problēmu. Šī problēma ir sabiedrības noslāņošanās. Daži teiks, ka tā tas bijis vienmēr, un nav nekas īpašs. Taču, mūsdienās strauji attīstījusies interneta vide cilvēkam atspoguļo to, ka tie no tā cita slāņa ir tieši tādi paši cilvēki kā es un Tu un visi pārējie. Izriet jautājums - ar ko tad šie cilvēki ir izpelnījušies labākus apstākļus. Būtībā ar to, ka pielieto savu garīgo potenciālu - viņi ir tie veiksminieki, kuriem it kā ir paveicies. Tāpēc skola un mācības sniedz tikai zināšanas, bet tās negarantē tavam garīgajam vai cilvēciskajam potenciālam vietu sabiedrībā, kas ir absurds. Piebildīšu, ka arī grāmatas, kas cilvēku motivē gribēt kaut ko un tad tas piepildīsies, nenodrošina vietu sabiedrībā, tās tikai ļauj cilvēkam kļūt iedomīgākam, rada tieksmi sākt konkurēt ar citiem, kā arī - rada sāncensību. Teiciens, ka vienmēr visur ir uzvarētājs un zaudētājs, pie mūsdienās pastāvošās iekārtas, ir pareizs. No otras puses tas apstiprina, ka visi cilvēki ir ekvivalenti. Visas pārējās problēmas izriet no minētajām problēmām.
Varam droši secināt, ka pasaulē pastāvošās iekārtas, par laimi cilvēciskajām vērtībām - sabruks. Jo tās vairs nespēs apmierināt jauno paaudzi, kas augusi ar interneta un televīzijas starpniecību, kuri apzinās, ka viņi ir tieši tādi paši kā pārējie un bļaus: ”Ļaujiet man arī izpaust savu garīgo potenciālu, es arī gribu dzīvot pilnvērtīgu dzīvi!” Un kamēr visi cilvēki nebūs ar līdzvērtīgām potenciāla pielietošanas iespējām un netiks novērtēti, tikmēr sabiedrībā un pasaulē cilvēki mīs viens otram uz kājām, karos, sludinās pasaules galu, bieži slimos utt. Pašreizējā sistēmā ir posms, kurā mēģina iekārtu vēl vairāk sarežģīt, diferencēt, sistematizēt, bet pastāvošās problēmas vairs neatrisināsies, sistēma būtībā jau tagad ir iedzīta stūrī, ko daudzi nemaz nav pamanījuši. Par spīti visām reformām un centieniem tā nespēj un nespēs apmierināt pieaugošo cilvēku vēlmi likt lietā savu garīgo potenciālu un dzīvot tik pat pilnvērtīgu dzīvi kā to dara turīgāks sabiedrības slānis.
Nākošai sistēmai būtu jāaptver visa pasaule, bet galvenais - priekšplānā jāizvirza cilvēku garīgā potenciāla izmantošana, kā arī kultūras un vēstures mantojumu saglabāšana un respektēšana. Tāds īsumā ir mans skatījums uz šo posmu cilvēku dzīvē.
Mani ļoti interesētu Tavas domas - kas, kāpēc utt.. Kā arī jautājumi, uz kuriem esmu gatavs atbildēt jebkurā laikā!