Hey.
Atradu kādu rakstu angļu valodā.To sarakstijusi kāda 14 gadus veca meitene.Viņa stāštijusi par savu dzīvi.Iztulkoju pati.
Par plusiem, mīnusiem man vienalga.Vienkārši izlasat šo stāstu
Es nezināju kurā kategorijā likt
Stāsts1
41
0
Es esmu dzimusi turīgā gimenē, itka nebūtu par ko sūdzēties.Tēti es nemaz nezinu un neatceros, jo viņš cieta negadījumā, kad man bija kādi 2 gadi.Par mammu nevar sūdzēties.Jā-viņai patīk dzert, taču man tas netraucē.Māsas gan nav nemaz tik jaukas un mīļas.Vecmamma mani vienmēr atbalsta.Vairs manā gimenē cilvēku nav.Man patīk pastaigāties dabā, esmu klusa un necenšos sadraudzētie.Jā-daudziem cilvēkiem liekas, ka mana dzīve ir perfekta, jo mana mamma man neliedz tik daudz, cik citiem, māsas nelamājas uz manis un drīkstu darīt ko gribu, taču tā nebūt nav...
Katra diena man aiziet lielās mokās, jo mani skolā apceļ par to, ka es lietoju narkotikas, taču tā nav.Katru dienu man jācieš, jo visi cilvēki, kam es kaut nedaudz uzticos, mani nodod...Vienmēr....Man nav neviena īsta drauga.Man vienmēr jātēlo savs smaids.Man vienmēr jātēlo, ka viss ir labākajā kārtībā, taču tā nav.Esmu sabrukusi iekšēji un neviens to pat nepamana.Visi domā, ka esmu stipra, tālu tikšu, bet es zinu, ka es esmu vāja..Ļoti vāja.
Reklāma
Manas māsas nav tik jaukas kā visiem citiem liekas.Viņas mani sit katru otro dienu par neko.Vienkārši tāpat.Reizēm neiztīru viņu istabas, reizēm pasaku kautko ne tā..Vidējā māsa vienmēr bijusi manā pusē, taču pirms 2 mēnešiem viņa arī sāka mani apsmiet un sist.Pat manas māsas mani sauc par narkomāni.Parasti jau māšas aizstāvētu gimeni, ja dzirdētu kā viņas skolā sauc par narkomānēm, taču viņas pat sāk par mani smieties visu priekšā.Vēl pirms 2 nedēļām viena no māsām man klases priekšā iesita pļauku.Mamma reizēm ir jauka, reizēm arī mani sit.Lielā māsa vienmēr mammai saka, ka vajag stiprāk sist.Bieži man tiek izrauti mati veselām šķipsnām, taču neviens pat nepamana kā es, ķemmejot viņus, izņemu tās šķipsnas ārā.
Esmu griezusies.Un tā man ir kā atkarība tagad.Vienreiz sāku griezties un nākamo strīdu ar gimeni es vairs nevarēju atturēties no griezšanās.Es sajūtu tikai sāpes...Neko vairāk.Man patīk tā sajūta, kad nazis griežas dziļi manā ādā un nodara man sāpes.Esmu mēginājusi veikt pašnāvību 3 reizes.Pirmajā reizē, kad iedzēru 10 miega zāles, es aizmigu uz 1 dienu, taču piecēlos.Otrajā reizē, kad iedzēru 8 zāles, lai nosistu temperatūru pavisam, man pat nepazeminājās temperatūra.Trešajā reizē mani atrunāja kāds draugs, kas vēlāk mani tā arī nodeva..
Jūs laikam domajat, ka es pati esmu pie visa vainīga, vai ne?
Tā nav..Jā-es runaju pretī,varu pateikt kautko rupju un sist pretī, ja vajag, taču es neko sliktu cilvēkiem nedaru.
Varbūt es sabrukšu pavisam...Taču es nepadošos bez cīņas....
Tev patiks šie raksti
