Lasīju Bubles (piedod Zegsī, joprojām man esi Bubble) rakstu par pazaudēto maku un iesaistījos nedaudz diskusijā.
Godīgi atbildēju, ka atrastu maku neatdotu, bet ir jau visam savs āķis - ja makā būtu paris simtlatnieku, tad paturētu nedomājot, ja Tur būtu līdz 60 latiem atdotu nedomājot, bet summas kas ir pa vidu - tas ir atkarīgs no situācijas.
Taču ne gluži par to ir stāsts tagad...
Pats reiz maku pazaudēju un tobrīd nekāda īpaši vajadzīga pirkuma nebija - makā bija kadi 40 lati, kas pēc būtības bija pārpalikums - rēķini nomaksāti, pērtika iepirkta, zāles nopirktas, 20 lati mājās neparedzētam gadījumam bija palikuši.
Pie manis mājās ieradās vīrs vecā, netīrā jakā, tacu tīrām rokām un seju - varēja redzet, ka godīgs cilvēks, kas palicis bez mājām, no kura neversusies veiksme. Viņs atnesa man manu maku ar visu naudu. Nenāca uz dzīvokli, bet centās maku ielikt pastkastītē. Tobrīd es ienācu savā podjezdā un redzēju viņu ar savu maku, viņš mani atpazina pēc bildes manā ISIC kartē, tāpēc uzreiz deva maku un neko nesakot gribēja iet prom.
Es atvēru maku un tajā bija visa nauda. Paskatījos uz viņu, izņēmu naudu un atdevu viņam - man bija svarīgāki tieši dokumenti, kas tur bija. Vēlāk gan vienu mirkli sāku domat vai izdarīju pareizi, taču šķiet, ka jā.
Viņa dzīve neizvērsās tik brīnumaina kā kādreizējam bezpajumtniekam no iepriekšējās bildes, taču kādu mēnesi vai divus velāk es viņu satiku. Par saņemto naudiņu viņš bija nopircis drēbes. Ar tīrām drēbēm viņu pieņēma darbā par krāvēju būvmateriālu veikalā. Viņš mani ieraudžīja un pienāca klāt. Reti kad kāds "Paldies" ir skanējis tik ļoti no sirds, kā viņējais.
Man tā bija nauda, kuru būtu izlietojis klubam vai vienkārši alkoholam, viņam šī nauda iesāka jaunu dzīvi.
Tad nu mans jautājums Jums - kā Jūs rīkotos manā vietā, kad bezpajumtnieks atnestu Jums Jūsu pazudušo maku?
Man makā parasti skaidra nauda vairāk par LVL10 nestāv tāpēc mana bēda liela un tai pašā laikā ieguvums atradējam arī nebūtu liels.
Vairākus gadus atpakaļ arī biju maku pazaudējis un tikai pēc kāda laika saproti cik daudz visādu citu lietu bez naudas parasti ir makā, kamēr tās neievajagās.
bišku neticu, bet tāpat - viela pārdomām :)
p.s. - sasmējos par "podjezdā", lai gan arī es parasti nevaru atcerēties, ka latviski taču ir tik vienkārši kā "kāpņu telpa" :)
Redz, ar to atrastās mantas atgūšanu ir visādi ... ir normāli cilvēki un ir piderasi
piemēram, man bija 2003 gadā gadījiens, kad kāpjot vilcienā izkrita no somas mape ar pasi un telefona rēķinu ...
atradējs krievelēns mani sazvanīja, ka ir atradis un gatavs atdot, bet kad tikāmies paradījās cena 50 lati par pasi ... pasūtīju tik tālu dirst cik viņš var ieskrieties līdz ZIlupei ....
ir tomēr korekti kaučko samaksāt atradējam - bet sprēgāt par summām, ko izspiest no mantu īpašnieka, tā ir pederasta pazīme ...
Tie cilvēki, kam nav tik daudz paveicies parasti ir godīgāki nekā miljonāri. Piemēram, Tavs minētais bezpajumtnieks VS deputāti.
Viela pārdomām.
Es arī skolas laikos vēl savu maku kaut kur autobusā pazaudēju, pēc 2 nedēļām man uz mājas telefonu paveca kundzīte piezvanīja, teica, ka pieturā atradusi. Kad dabūju maku atpakaļ naudas, protams, nebija (tur kādi 3ls tik arī bija), ISIC un bibliotekas karte un visi citi dokumenti gan bij vietā. Pateicos, ka sazinājās ar mani, naudas man gan nebij, bet ja būtu, domāju, ka arī atdotu. :) Ja nopietni, tad diezgan reti ir tā ka kāds piezvana un atdod pazaudēto mantu, ja tai ir kāda lielāka vērtība.
Es pati esmu 2x atradusi mobilo telefonu, abās reizēs sazinājos ar īpašnieku un atdevu atpakaļ. Zinu vnk cik riebīga ir tā sajūta, kad kaut ko pazaudē. :)
Priecē šādi cilvēki. Man arī ir gadijies pazaudēt maku,bet man pazvanija no bankas un pateica,ka pie viņiem ir ienests mans maks.Stulbākais bija tas,ka nezināju,kas viņu tur nogādājis un nevarēju pateikties.
Es uzskatu, ka Tu rīkojies pareizi.
Pagājšnedēļ braucu uz centru ar sabiedrisko, šoferis visus izvizināja par brīvu (dzīvoju Īrijā, Rīgā gjau tādi brīnumi nenotiek), ietaupītos 2 eirus iemetu ielu muzikanta futrāli.
Tik tiešām neviltots - PALDIES!
Turklāt man smaids sejā uz visu dienu, jo redzēju, ka esmu paveikusi ko labu.
Godīgums atmaksājas.
Neatdots maks paliek uz sirdsapziņas rēķina un tālāk viss ir atkarīgs no Tavas ļaunuma pakāpes, cik lielā mērā Tu uzskatīsi savu rīcību par pareizu.
Nu vot ABLOMS visiem tiem, kas nevēlas atdot atrasto naudu ar maku. It sevišķi NazitrapSS, kas domā, atrastais ar tur esošo naudu un vēl sazin ko pieder viņam.
Tiešām kaitina šādi cilvēki. 
Labi, no negatīvā uz labo pusi, man tiešām prieks, ka esi kādam izmaiinījis dzīvi, tas tiešām ir ļoti labi, kaut tādu cilvēku būtu vairāk. 
Esmu 2x atdevis atrastu telefonu. un maku bez naudas.. pats pazaudejis 4 un 2 makus!
neviens nav atgriezis atpakalj! 1 sika sencis par telefonu iedeva shampi!
Nu ja, bet es vakar hoķī pakāsu savu telefonu. It kā dzīve turpinās, bet šā vai ta nav jautri. Pietam varbūt pats telefons nav tik svarīgs, cik tas, kas tur bij iekša, jo tur bij tādi kontakti, kurus vairs neatgriezt :[
visi ir atkarigs ka man pasham butu ar naudam, bet nu lai nu kā kautkadigi jau tomer atlīdzinat vajadzetu, notekti ar dotu naudu bet drosivien tikai pusi iedotu :)
Man uz ielas no kabatas izkrita tiesības (tikai tiesības), pēc tam, klubā vajadzēja uzrādīt papīr, bet es konstotēju, ka man izkrita.. gājām meklēt pa to pašu ceļu, pa kuru bijām nākuši un neatradām. Tad no rīta iegāju draugos un tur jau mani bija uzmeklējis puisis, kurš atrada manas tiesības. Aizbraucu pakaļ tiesībām un kā pateicību uzdāvināju viņam alus kausu + aliņu (jo naudas man īsti nebija, bet negribēju tukšām rokām braukt), puisis ļoti sapriecājās par aliņu, laikam tieši tas, kas vajadzīgs pēc tusiņiem :) .. Tā nu es viņam vēl tagad esmu pateicīga par mani tiesību atdošanu, ok, varēju jau uztaisīt citas, bet kaut kā stulbi apzināties, ka pēc kāda laika ar Taviem nu jau nederīgajiem dokumentiem kāds var izstrādāt ļaunus jokus un par to var nākties dārgi maksāt.
