Zane pagriežas Jāņa virzienā, kurš tik stipri ieķēries lapā,ka to pats nemanot ir saburzijis mazā,neregulāras formas kamoliņā. Viņa rokas trīc, stiklainās acis jautajoši raugās uz jauno sievieti.
-Es tev prasu,kas tas ir ?
Jānis ātriem soļiem nāk Zanes virzienā,kura pēkšņā kaunā nolaidusi galvu un raud. Viņas šņukstus ignorējot Jānis pienākdams klāt uzmet virsū samīcīto dokumentu un nicinoši raugās uz mīļoto sievieti.
-Tu saproti,ka es iespējams esmu no tevis saķēris šo draņķi ?Ko man tagad darīt ? Ak,Dievs!
Zane turpina gļēvi klusēt. Viņa izskatās neaizsargāta un maza,ja nebūtu lielā vēdera,tad varētu domāt,ka tur sēž nogrēkojusies tīne,kuru lamā lielais brālis.
Gatis pienāk pie manis un klusām čukst. Brīnos kā dēļ viņš to dara,ja pat mūsu kliegšanu neviens nedzirdētu,nemaz nerunājot par neveikliem čukstiem. Nodomāju,ka Gatis vēl nav apjautis savas priekšocības un varbut pat kaut kādā mērā jūtās dzīvs..?
-Viņa man centās ieskaidrot,ka HIV dabūjusi no Jāņa,bet patiesībā to kaut kur citur sagramstījusi. Ar Jāni tagad esam kviti.
Gatis apmierināti smaida.Gavilē. Viņu priecē sava kādreizējā labāka drauga slimība.
-Nav teikts,ka arī viņš ir slims.
- Es dodu 100 procentus,ka viņš ir slims. Viņi nav izsargājušies,tātad,iespēja ir pārak liela,lai viņam paveiktos.
Papurinu galvu.
-Laikam tev taisnība.
Mēs abi tagad stāvam pie loga. Redzam kā Jānis no nepatīkamā satraukuma staigā pa viesistabu kamēr Zane turpina raudāt. Nezinu vai man škiet,bet raudas ir kļuvušas vēl skaļākas.
-Bērns!!! Tas var būt arī bērnam vai ne ?
Jānis pēkšņi ļoti skaļi iekliedzas,un metas pie Zanes. Viņš ar plaukstu paceļ viņas noliekto zodu un skatās viņas aizpampušajās un izraudātajās acīs,kuras beidzot raugās pretī.
-Kas ir ar bērnu,vai viņam arī ir šis draņķis ? Vai HIV dēļ tev var būt priekšlaicīgas dzemdības? Ko vēl tu man nestāsti?
Klusums.
Pēc dažām minūtēm Zane beidzot sāk runāt. Viņas balss trīc.
- Es tev gribēju pateikt,bet baidijos,ka tu mani pametīsi.
Jānis noplāta rokas.
-Kad?
-Es..gribēju..
Zane apklust. Nez vai viņa saprot situācijas nopietnību?
-Ko tu gribēji? Gaidīt,kamer man paliks slikti vai,kad es neārstēts gulēšu uz nāves gultas?
Jānis dusmās saķer un tur Zanes roku līdz tā kļūst sarkana. Viņa nepretojas un pat neiepīkstas.
-Kad bērns piedzims tu to atdosi man, es iegūšu pilnu aizbildniecību un tu pazudīsi,saprati?
Jānis dusmās ir koši sarkans, viņš kliedz tik skaļi un un stipri,ka uz kakla neglīti izspiežas vēnas,padarot viņu gandrīz zvērīgu.
Zane atraujas no stingrā tvēriena.
-Nemūžam! Tas ir mans bērns.
-Un vaitad nav arī mans? Vai arī tāpat kā HIV esi noķērusi tāpat arī ,nez no kurienes bērnu?
Viņi abi stāv viens otram pretī un kliedz. Ne miņas no iepriekšējās mīlestības ,maiguma un rūpēm. Cik ātri viss spēj mainīties.
-Bērns ir tavs.
-Un tā slimība? Tikai nesaki,ka no manis!
Jānis ironizē.
-No Gata. Tu zini,ka viņš mani krāpa.
