Kas ir lasījis klanu kaķu Pusnakti un Mēnesnīcu, zina Spalvastes un Vārnuķepas romānu. Klanu kaķi no dažādiem klaniem nedrīkst iemīlēties. Bija pareģojums, ka četriem izredzētajiem kaķiem no visiem klaniem jāapvienojas, lai izglābtu klanus no posta. Spalvaste no Upes klana un Vārnuķepa no Vēja klana bija divi no tiem. Viņi devās tālā ceļojumā, uzklausīja, kas viņu senču gariem sakāms, un devās atpakaļ. Atpakaļceļā viņi sastapa kalnu kaķus - Straujūdens cilti. Tiem savukārt bija pareģojums, ka sudraba kaķis viņus izglābs no kalnu pumas - Asilkņa - kas jau kādu laiku apdraudēja cilti. Spalvaste un Vārnuķepa bija iemīlējušies. Spalvaste bija kaķis no Straujūdens cilts pareģojuma. Kad puma atrada alu, kurā mitinājās cilts, Spalvaste redzēja, ka Asilknis taisās uzbrukt Vārnuķepam. No klints pārkares, kur stāvēja, viņa lēca. Bet uz augšu, kur karājās smagi, asi stalagmīti. Viņa nolauza vienu no tiem. Asilknim trāpīja stalagmīts, ļaundari nogalinot, taču Spalvaste nositās. Viņas pēdējie vārdi: ''Vai tu domā, ka tev ir deviņas dzīvības? Es tevi reiz izglābu... Neliec man darīt to atkal.'' un, kad Vārnuķepa teica: ''Spalvaste! Nepamet mani!'' viņa atbildēja: ''Nepametīšu, es apsolu. Es vienmēr būšu ar tevi.''
Spalvastes sirdssāpes
Reiz bijām iemīlējušies,
Bet nu šķirti esam mēs.
Es noraugos uz tevi no zvaigznēm,
Sargāju, lai tu nenokļūtu starp zvaigznēm
Kā es.
Tu saki, ka miru varones nāvē
Bet tie ir tukši vārdi, ja neesam kopā
Mēs tā mīlējām viens otru,
Slepus metām viens uz otru skatienu,
Bet nav mums bērnu, nav mums nākotnes
Jo šķirta no tevis esmu es.
P.S. Bildēs - Spalvastes nāve.
