Tas bija mans bijušais puisis no bijušās skolas.
-Labāk ejam ātrak, jo negribu, lai viņš mūs ierauga,- ātri pateicu māsai un viņa tam piekrita. Tā mēs gājam ātrāk. Bet, kad gājām ātrak es visu laiku skatījo viņam acīs un domāju vai viņš mani redzēs.
-Čau Amanda, čau Linda jūs ar mani nemaz nesasveicināsties?- bļāviens viņš atpazina manu skatienu.
Es un Linda iesaucamies:-Čau Māri.-
-Ko tu te dari?- es jautāju.
-Es te nesen ievācos,- Māris man pateica.
-Āāā skaidrs es to nezināju,- iekšēji biju šokēta, bet ārēji vienaldzīga.
-Labi mēs ar māsu iesim mājās-Linda iejaucās.
-Jā mums jajiet uz mājām savādāk pats jau zini.-piebalsoju māsai. Kad sākām iet Māris satvēra manu roku un pievilka klāt. Mēs skatījāmies viens otram acīs. Bet pēkšņi es sāku skūpstīt viņu, bet tieši tajā brīdī es atrāvos no viņa.
-Labi man jajiet, atā,-sapratu, ka man viss būs jāapdomā majās savā istabā.
-Atā mīļumiņ,- viņš maigi pateica.
Es ātri pieskrēju pie māsas. Linda izskatījās pārstegta, kas notika starp mani un Māri. Mēs gājām uz mājām klusēdamas, jo mūs abas šokeja, kas notika starp mani un Māri. Kad atnācām mājās es vairs nevareju padomāt un noģību pie virtuves sliekšņa. No rīta atapos savā istabā, savā gultā. Es jutos it kā būtu bijusi ballītē un pēc tam netīšam atdauzītu galvu pret sienu un tad atslēktos savā gultā. Bet tas mani neuztrauc. Mani pašlaik uztrauc, kas notiks starp man un Māri un, kas starp mani un Kristiānu un ko viņš grib no manis? Uz to es pēc vēlēk laika varēšu atbildēt, bet šie jautājumi mani arī biedēja.
Nokāpu leja un meklēju māsu, mammu un tēti.Bet viņi nebija. Man ātri apnika un piegāju pie ledusskapja un redzēju zīmīti no, kā es dabūju lielu šoku.
