http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sema-42-dala/734335
Sema neizpratnē paskatījās uz Kārenu.
- Ko Tu domā ar vārdu gatavošanās?
- Mēs varētu aizbraukt salasīt puķes un iepirkt šo to galdam.
- Nē, nav vajadzības, Ralfs teica ka galdam visu iepirksim rīt no rīta, viņš jau no paša rīta būs mums pakaļ.
- Nu, labi, bet puķes?
- Tās varēsim saplūkt pa ceļam pie Ralfa braucot, tur arī ezera malā aug visādi augi, gan arī pa ceļam ir pāris pļavas. Vienīgais, rudzupuķes gan būs jāpērk, jo rudzu lauki tur tuvējā apkārtnē gan nav.
- Man šķiet, ka labāk tomēr jau šodien sagādāt puķes kaut vai lai vainagus mierīgā garā sataisītu, lai rīt pa galu pa kaklu nav jātaisa. Rudzupuķes varam nopirkt centrā.
- Bet tirgus taču ciet?
- Nē, lasīju ka pirmssvētku dienā tirgus strādās pagarinātajā režīmā.
- Tādā gadījumā, braucam.
Meitenes izlēma uz centru braukt ar sabiedrisko transportu, Kārenas mašīna palika noparkota pie Semas mājas.
Kārenai bija taisnība, tirgus tiešam vēl strādāja, cilvēku bija patiesi daudz. Bija arī daudz tirgotāji, tika tirgoti ne tikai ziedi, vainagi, bet arī māla darinājumi, galvenokārt kausi un krūkas. Tika tirgotas arī saktas un rokassprādzes, citi metāla un koka darinājumi. Tautiskās jostas un tautastērpi. Ieraugot tos, Semai atkal uz mirkli uzmācās grūtsirdība, pie vecākiem svinot, mamma ar tēti vilka tautastērpus. Jauniešu kompānijā gan tautastērpa valkāšana Līgo svētkos nebija īpaši iecienīta, tādēļ jau abas ar Kārenu vakar nopirka garas, plandošas kleitas ar ziedu rakstu.
Kārena bija pamanījusi arī hūtes no kļavu lapām, bet no to iegādes Semai izdevās Kārenu atrunāt.
- Kara, mums būs vainagi un puišiem arī, nekādas hūtes, lai arī cik labi viņas neizskatītos.
- Tu proti nogalināt prieku,- noburbināja Kārena un parādīja Semai mēli.
Abas meitenes nopirka pāris lielu pušķu ar rudzupuķēm un margrietiņām.
- Madaras aug pie Ķīšezera un arī Ralfa pļavā, tās nav jēgas pirkt. Papardes nav īpaši izturīgas, bet liepu un ozolu zarus arī dabūsim pie Ralfa.
- Pēc madarām tad jābrauc šodien. Jo vainagus taisam šodien.
- Nu jā, Tev taisnība, labi, ejam uz tramvaju.
Izkāpušas no 6. tramvaja, abas aiznesa puķes uz Semas dzīvokli, salikušas tās Semas vannā un salējušas tajā vēsu ūdeni, viņas ar mašīnu aizbrauca līdz Ķīšezeram pie Policijas Akadēmijas. Tur gar ceļa malu patiesi auga daudz madaru, smilgu un zirgskābeņu, savākušas tās, viņas devās atpakaļ uz dzīvokli.
Pulkstens jau bija gandrīz deviņi vakarā.
- Jūtos nogurusi kā suns, - teica Sema, novelkot kurpes un atspiežoties pret skapi.
- Būs jau labi, vismaz esam sagādājušas puķes priekš vainagiem.
Turpmāko, turpat stundu, abas darināja sev vainagus. Kārenas rūsgani rudajiem matiem rudzupuķu vainags bija pašā laikā, Sema sev uzpina vainadziņu no praktiski visām pieejamām puķēm un viņai viņš sanāca raibs.
Sapītos vainagus abas iemērcēja vannā blakus neizmantotajām puķēm, tās abas meitenes izlēma rītdien izmantot rotāšanai.
- Mēs nepadomajām par to, ka vajadzes arī nomazgāties, - Sema iesmējās, skatoties uz puķu pilno vannu.
- Nekas, rīt no rīta paspēsim ieskriet dušā, ciko Ralfs būs mums pakaļ?
- Ap desmitiem.
- Tad astoņos ceļamies?
- Jā, lai nav jāsteidzas un mierīgi paspējam sagatavoties.
Pulkstens vēl nerādīja 23.00 vakarā, kad abas draudzenes jau saldi gulēja.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sema-44-dala/734437
