-Jēziņ, nāc šurpu, - ceļoties no gultas, Miks lēniem soļiem tuvojās caur caurēm izmirkušajai Emmai. Viņas mati bija pielipuši pleciem un sejai, tušas straumītes klāja vaigus un drēbes vietām bija ieplēstas. Meitensi šādā paskatā bieži nenācās redzēt, tādēļ Miku nelika mierā ziņkāre, kas bija noticis. Visu šo dienu laikā, Mikam bija pārskrējušas tik daudz problēmas un situācijas, ka nu viņš varēja iztēloties pat šausmīgākās lietas...Viņš negribēja ticēt, ka Emmai kāds uzbrucis vai tamlīdzīgi, tādēļ, gaidot, kamēr Emma atgūsies, Miks satvēra meitenes rokas un ielika savējās, lai sasildītu. Emmas plaukstas bija ledainas, viņa pat trīcēja, un Miks, ilgi nedomājot, meiteni apskāva, dāvājot daļu sava siltuma viņai. Miks, juta, ka par Emmu pārskrien trīsas...
Pēc neilga brīža, ar segu uz pleciem, Emma pētīja savas plaukstas un kājas, tās klāja zilumi un pāris mazas rētiņas, taču tas nebija nekas, salīdzinājumā ar to, ko viņa izlika no dekoltē. Lapiņa bija mitra, tomēr tekstu varēja salasīt. Tā bija vēstule, ar roku rakstīta, un parastījies bija kāds, ar iniciāļiem BT. Mika sejā iezagās šaubu rieva, viņš nekavējoties izvilka no atvilktnes viņam adresēto vēstuli..Līdzība bija nepārprotama, iniciāļi tie paši! Miks paskatījās uz Emmu, kura nesaprašanā sēdēja..
-Tātad, kas ar tevi notika? Un kur tu tiki pie šīs vēstules? - Miks vēlējās šo anonīmo personu pēc iespējas ātrāk atklāt, jo tas bija radījis pārāk daudz nepatikšanu..
-Vari mani apskaut? - no Emmas mutes, šie vārdi izklausījās pēc kvēlākās vēlēšanās, kuru Miks ar lielāko prieku piepildīja. Sajūtot viņas smaržu un nu jau silto ķermeni, Miku pārņēma vēlme meiteni noskūpstīt. Taču viņš to neatļāvās. Vismaz ne šeit un šādā brīdī. Emma ik pa brīdim ietrīcējās, bet nu jau no saviļņojuma un satraukuma, - es gribu, lai tu ātrāk tiec ārā, - Emma skatījās uz Miku ar ilgpilnām acīm, tajās varēja manīt sāpes. Aizbildinoties ar šīm frāzēm, viņa attālinājās no vēstules temata, it kā kaut ko slēptu vai noklusētu. Bet varbūt Emma bija iebiedēta. Kas to varēja zināt...
-Rīt dodos mājās. Bet kāpēc es tev tik daudz rūpu? Vai tad es neesmu vienkārši gadījuma cilvēks? Pēc tava brāļa teiktā, arī tavas sarunas ar manu mammu, man tā sāk likties. Nu ja - izmantosim muļķa Miku, viņš jau neko nenojautīs un neiebildīs. Kāpēc gan ne? - Miks nedaudz aizsvīlās, taču paturēja dusmu īsto cēloni pie sevis. Puisis pagriezās uz mietenes pusi, un satvēra viņas roku. Juzdams Emmas klātbūtni šobrīd, viņam šķita, ka viņš ir kādam vajadzīgs. Viņš bija vajadzīgs meitenei. Miku pārņēma miers un viņš saprata, ka agri vai vēlu viņš visu noskaidros. Tikai bija jāļauj Emmai nomierināties un sākt pašai ko stāstīt.
-Piedod, ka tā aizsvīlos. Bet kas tad tev īsti notika? - Miks notrausa asaru no Emmas vaiga, un noteica:
-Viss būs labi..Viss būs labi.
***
Nomierinošās mūzikas pavadīta, Emma izberzēja acis un saprata, ka bija iesnaudusies. Miks sēdēja galvgalī, turot ģitāru un spēlējot pazīstamas melodijas. Pieraususies, meitene atvainojās par savu izskatu, jo tikai tagad saprata, cik tragīski viņa vakar bija cietusi. Viņa nedomāja, ka tā nokrītot, viņa būs saplēsusi savas bikses un uzplēsusi rētu. Taču pāris stundas atpakaļ tas likās vispareizākais un ātrākais veids, kā tikt uz slimnīcu - cauri mežam un nogāzei. Emma saprata, ka, lai netraumētu Miku un nesāpinātu viņu, viņa nedaudz pietēlos, kamēr izdomās, ko darīt tālāk...
-O, sveika! - Miks, ieraugot Emmu nomodā, nolika malā ģitāru un pievērsās meitenei, - tu tik ātri aizmigi, ka negribēju modināt.
-Čau, nogurums dara savu, - ieraugot, ka uz biksēm ir dīvains traips, Emma atvainojās un devās uz tualeti. To viņa atrada diezgan ātri, jautājot māsiņai. Nostājoties spoguļa priekšā, meitene no šoka apmulsa - un tāda viņa visu laiku bija šeit uzturējusies? Viņa saprata, ka vajadzēja rūpīgāk visu izdarīt un novākt. Emma nomazgāja seju rokas un mēģināja kaut ko izdarīt ar biksēm un svešo pleķi. Visu labo bikšu staru klāja dīvaini traipi.. Tos viņa nedaudz iztīrīja, taču ne tik daudz, lai nepamanītu. Emma saprata, ka drīz vajadzēs doties projām, neradot papildus aizdomas ne Mikam, ne pārējiem.
