Vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka šis stāsts ir balstīts uz maniem sapņiem. Ja patiks taisīšu vēl, jo sarakstīts man ir vairāk, bet šeit es publicēšu nelielu daļu, lai vispār zinātu vai ir jēga publicēt vairāk. Starpcitu, meitene ir ļoti līdzīga Keitijai Perrijai.
2. daļa šeit.
1. Nodaļa
Reiz kafejnīcas bārā es iepazinu kādu ļoti skaistu sievieti. Viņai bija ap 25, varbūt pat mazāk. Galvenais, kas man tobrīd likās svarīgi bija tas, ka viņa bija ļoti, ļoti skaista. Es gaidīju pie bāra letes savu ēdienu, bet tas bija iekavējies, bet tas nebija tas, kas man šaudījās apkārt pa galvu. Šī meitene bija man piesēdusies blakus esošajā bāra krēslā. Viņa man bija gana tuvu, lai es varētu nedaudz padīdīties pa krēslu un jau pagrūstu viņu. Zināmu komfortu tas deva, jo tik skaistas meitenes neredz katru dienu. Starp citu, lazanjas smarža, bija ļoti jauka. Kad man atnesa manu maltīti es biju ļoti priecīgs, jo nebiju visu dienu ēdis, bet tad, man pēkšņi pazuda apetīte. Es redzēju cik bēdīga ir meitene, kura man sēdēja blakām, viņa gandrīz jau raudāja. Tad es ieraudzīju, ka uz letes stāv viskija glāzīte ar vienu mazu baltu puķīti, pat neatpazinu puķīti, tādu redzu tikai pirmo reizi. Es palūdzu bārmenim vai es nevarētu to mazo puķīti nopirkt, un viņš teica, ka neatceras, ka tur būtu kādu puķīti licis, ka tas droši vien bijis kāds klients un, lai es to droši ņemot. Izbrīnīts par bārmeņa laipnību, es paņēmu mazo puķīti un iedevu to skaistajai meitenei. Viņa uzreiz uz mani paskatījās ar izbrīnu. Es viņai teicu, ka tā ir maza dāvaniņa, lai mierinātu viņu. No viņas sejas acumirklī pazuda asaras un viņa bija tik priecīga. Viņa apskāva mani, tas bija manas dzīves labākais moments! Tad, pēkšņi viņa izskrēja ārā no kafejnīcas – bāra un pazuda aiz logiem. Es momentā izskrēju ārā, nesamaksājis par savu ēdienu. Es gribēju viņu noķert, jo viņa bija skaistākā sieviete, kuru es savā dzīvē biju redzējis, bet viņa bija izgaisusi kā spoks. Man nācās iet atpakaļ. Bārmenis nebija īpaši dusmīgs mani ieraugot. Viņš teica, ka ja viņš būtu bijis manā vietā, tad arī viņš skrietu pakaļ tādai skaistulei. Es priecīgs pabeidzu savu maltīti un atstāju bārmenim kārtīgu dzeramnaudu.
Naktī, kad es gulēju man bija sapnis. Es sapņoju par to, ka es eju pa ielu un ieraugu puķu stendu. Tur es nopērku puķes un tad pēkšņi manas acis iežilbst priekā! Es atkal viņu satiku, šoreiz viņa bija priecīgāka un es viņai iedevu puķes. Tad viņa mani vēlreiz apskāva, tas bija tik silts apskāviens un tad viss pazuda un es pamodos savā gultā, viss prieka asarās. Viņa man tobrīd nozīmēja ļoti daudz, lai gan es pat viņu nepazinu un biju redzējis tikai vienu reizi...
