Sapņu melodijā 303

Sēžam lidmašīnā Treviss tur manu roku. Es esmu uztraukusies, nevēlos satikt Hariju vai Leo. Lidmašīna uz Ņujorku lidos apmēram trīs stundas, kuras es pavadīšu kā uz adatām.
- Mīļā neuztraucies. Vispirms brauksim pie taviem vecākiem?
- Jā.- noliku galvu uz Trevisa pleca.- Es varu tev kaut ko pastāstīt.
- Protams, ko?
- Es vienmēr esmu izvairījusies no šī temata, bet būtu godīgi ja tu zinātu.
- Ja tu nevēlies, vari nestāstīt.
- Es vēlos. Ņujorkā man bija lieliskas attiecības, bet tās izjauca viena kuce, pēc pirmajām attiecībām, man bija citas, kuras arī izjauca, tā pati..., tāpēc es aizlidoju prom no visa. Un man ir bail saskrieties ar maniem bijušajiem vai to kuci.
- Nesaskriesies. Ja sakriesies, es būšu tev blakus. Vienmēr.
- Paldies.

Es esmu laimīga, ka mēs vispirms brauksim pie maniem vecākiem, jo tad vēlāk būs mazāka iespēja saskrieties ar Hariju.
Katnisai un Skajai pavēstīju, ka atbraukšu uz Ņujorku šodien un, lai visu dienu abas ir manās mājās. Kad pavēstīju ziņas abas sāka spiegt, es ceru, ka viņas turēs mēli aiz zobiem un neko nepavēstīs manai ģimenei. Šodien Robertam ir dzimšanas diena, tāpēc sanāk, ka visi būs ieradušies.

Lidmašīna nolaižas, abi aizejam pakaļ savai bagāžai un dodamies uz taksi. Iekāpjam taksī, es nosaucu adresi un mūs ved uz manām mājām.

Taksis piebrauc pie mājas vārtiem. Abi izkāpjam no takša. Saņemu Trevisa roku un ejam uz durvju pusi. Es klusām atveru ārdurvis, abi novelkam apavus un dodamies uz viesistabu, kur visi ir sapulcējušies svinēt brālim dzimšanas dienu. Ieejam viesistabā neviens man un Trevisam nepivērš uzmanību. Viesistabā visi apsveic brāli. Es apstājos durvīs un kliedzu.
- Daudz laimes brālīt!- visi uz mani paskatās un tad skrienot pāri viesistabai mani apskauj. Pirmās mani apskāva Skaja un Katnisa, tad Džons, Džeims, Elizabete, tad vecāki un beigās brālis.
- Man jūs ar kādu jāiepazīstina. Šis ir Treviss mans līgavainis.- teicu, tagad visi nāca pie mums abiem mūs apveikt. Bet es tiku parauta malā.
- Ko, tad nozīmē?- mamma jautā
- Tas nozīmē, ka es viņu mīlu un mēs precēsimies.
- Ak meitiņ piedod, es esmu laimīga par tevi. - mamma mani apskāva
Pie manas ģimenes pavadījā kādas trīs stundas un tad, mēs atvadījāmies un braucām pie Trevisa ģimenes ar manu jauko lambordžīnī.
Pabraucām garām Harija mājai, piebraucām pie lielas, skaistas mājas. Visos trīs stāvos dega gaisma. Izkāpām no manas mašīnas Treviss saņēma manu roku, noskūpstīja un mēs abi devāmies uz durvju pusi. Treviss piezvanīja un gaidījām, kad atvērs durvis. Pēc minutes durvis atvērās.