Kad saule atpūšas no karsēšanas un zemes virsmu pamazām, tad jau vairāk un vairāk sāk klāt bieza sniega kārta. Kad vispasaules baltums spiež uz salatēva nodzertajām ačtelēm, viņš saprot, ka brīvdienas beigušās...
26. novembris.
Iztrausis miegus no pohainajām acīm, salatēvs knapi piecēlās sēdus. Galvassāpju nomocīts viņš saprata, ka nu ir laiks sākt rosīties pa fabriku, kas vasaras laikā kalpo par bordeli sniega lāčiem un pingvīniem, par bāru salatēva elfiem un par kazino visiem citiem Ziemeļpola iemītniekiem.
Onkulis pierausās pie spoguļa un izvilka no apakšbiksēm blašķīti. Lēnām malkodams burvju dziru, viņš pētīja savu attēlu līdz deguns kļuva gana sārts. Bārda gan bija nedaudz īsāka, jo havaju salu kūrortā, Lieldienu zaķis šo bij pārdzēris, un kamēr šis gulējis, zaķis apšņikājis tam bārdu un ar superlīmi pielīmējies starp vaigiem. Nejau sārtajiem, bet tiem, kas baigie.
Salatēti vēl gaidīja garais mājupceļš. Ar ziemeļbriežiem,protams, būtu ātrāk, taču tie nospēlējuši kazino visu naudu un nedaudz sašļukuši, tādēļ salaonkulim jālido ar AirLines.
Skaidrā salatēvs nekad nav lidojis, tādēļ viņš devās vēl pēdēju reizi šogad uz havaju salu iecienītāko bāru, kur piektdienas vakaros uz skatuves stājas go go dejotājas sniegrušķīte un pelnbaltīte, un sabrauca vislabākie pasaules dj'i kā Armins Van Buratino.
Gana labi sadzēries visādus eksotiskos kokteiļus, salatēvs aizcilpoja uz lidmašīnu un nodevās garajam lidojumam mājup.
Ja vēlaties uzzināt, kas notiek tālāk,ja vēlaties lasīt vēl salatēva piedzīvojumus, lieciet + un komentējiet!
