Komentāros lūdzu rakstiet savu viedokli. :)
Iegājām veikalā un ieraudzījām mūsu skolas foršākos zēnus. Nelikāmies ne zinis un gājām viņiem garām. Skatījāmies rotaslietas un nevarējām izvēlēties. Pēkšņi viens no zēnies iesaucās:
-Ketija? Ew ,džeki,Tā ir Ketij!- Un zēni nāca uz mūsu pusi. Biju mazliet apmulsusi,jo man likās,ka viņi pat manu vārdu nezināja. Tā nu viņi līdz mums atnāca un sāka sarunu:
-Sveikas,meitenes. Mēs te šodien rīkojam tādu pasēdēšanu. Varbūt jūs vēlaties atnākt?-jautāja Ralfs,kurš no zēniem bija viss simpātiskākasi. Viņš bija arī ļoti bagāts,nu pareizāk sakot,viņa vecāki bija bagāti.
-Nūuu..-es vilcinājos.
-Jā,labprāt-manā vietā atbildēja Liza. Manuprāt,viņa bija starā. Protams,es arī,bet to tik ļoti neizrādiju. Bijām priecīgas,jo neviens no šiem zēniem mūs nekad vel nebija uzrunājuši,un kur nu vēl uz balīti uzaicinājuši.
-Labi,tad gaidīsim jūs vakarā 20.00 pie mani.-teica Ralfs un pasmaidīja. Šis ir sapnis vai man tikai izliekas. Šodien mani piemeklējusi tāda veiksme,ka nespēju noticēt.
-Liza? -saucu draudzeni,bet viņa man neatbildēja-Liza?-šoreiz saucu skaļāk.
-Nu?-viņa beidzot atsaucā.
-Ieknieb man!-es pavēloši saciju.
-Ko?- viņa ar izplestām acīm uz mani skatījās.
-Nu ieknieb man un viss. !-es atkārtoju.
-Kapēc ,lai es tev kniebtu? -viņa jautāja.
-Tāpēc,ka man šī diena liekas dīvaina. Jūtos kā sapnī. Nespēju noticēt visam šim,kas tagad notiek. -es atbildēju. Viņa iesmējās :
-Ak tu manu mazo muļķīti-viņa man atbildēja,apskāva mani un pabužināja mani. -Tas taču nav sapnis. Tā ir realitāte. Un mēs esam uzaicinātas uz Ralfa balīti-pēdējos divus vārdus viņa izteica tik sajūsmināti,ka man es par to iesmējos.
-Nu tad mums kautkas ir jāatrod,lai varam šodien uzvilkt!-ierosināju.Draudzene piekrītoši pamāja un devāmies "meklējumos".
Bija pagājušas divas stundas. Pīlkstenis rādija pus seši. Bija laiks doties mājās gatavoties šodienas balītei. Vēljoprojām nespēju noticēt tam,kas šodien atgadījās.
***
BIju mājās. Iegāju dzīvojamā istabā un dīvānā sēdēja mans brālis Raitis ar savu draugu Dāvi. Dāvis bija manī saķēries,bet es tēloju,ka to neievēroju. :-D
-Čau-uzsaucu abiem diviem.
-Čau,čau-brālis atmeta ar roku un atbildēja.
-Sveika,Ketij!-Dāvis uz mani skatījās un viņa actiņas iemirdzējas. Man pat smieties bija jāšāk,bet nieviens to nepamanija. Tālāk devos uz savu istabu ,lai sāktu gatavoties. Uzgāju uz istabu. No maisiņa izņēmu šodienas pirkumus. Iegāju dušā.Iznākdama no dušas ižžāvēju matus un uklāju kosmētiku. Aizgāju līdz istabai un sāku ģērbties. Uzvilku melno kleitiņu ,ko šodien nopirku un melnās augstpapēž kurpe. Izskatījos burvīgi,nu vismaz man patika. Pūlkstenis rādija 19.00 un es jau biju gatava. Domāju vēl aiziet līdz Lizai un tad doties pie Ralfa. Līdz viņa mājām bija jādodas tāds paliels gabaliņš. Apmēram pusstunda. Nogāju lejā pa gāpnēm un iegāju dzīvojamā istabā,kur vēljoprojām sēdēja Raitis un Dāvis. Nostājos viņu priekšā,apgriezu ap sevi riņķi un jautāja:
-Nu,kā jums patīk?-skatījos uz viņiem un smaidīju.
-Lieliski-abi zēni reizā man atbildēja-Bet kur tu dosie?-Raitis man jautāja.
-Mūs ar Lizu šodien uzaicināja uz balīti. -atbildēju brālim.
-Kas?-viņš jautāja un izskatījās,ka ir ļoti ieintriģēts.
-Ralfs.-vēsi atbildēju itkā tā būtu jau simtā reize,kad viņš mani aicina.
-Tas Ralfs,....? -viņš izbrīnīts skatījās..
-Jā jā,tas pats. Tas,kuru tu tagad iedomājies. -uzsmiadīju abiem un devos uz koridora pusi. Dāvis tikai uz mani katījās un bija vēl izbrīnītāks par Raiti. Ejot ārā pa durvīm brālim noteicu.
-Pasaki mammai ,kur esmu. Šodien pa nakti palieku pie Lizas. -pabļāvu un jau devos ārā pa durvīm. Tā kā šodien bija piektdiena,neuztraucos par to vai rīt ir jāiet uz skolu,vai nav. Devos pie Lizas. Pēc nepilnām 10 minūtēm biju klāt. Mans gārstāvoklis šodien bija vienkārši superīgs. Piezvanīju pie durvīm un tās atvēra viņas māsa. Gribēju jau jautāt ,kur Liza vet viņa man atbildēja,kad vel nebiju pajautājusi-viņa tulīt,nāc iekšā. Tādas jau mēs jau tās meitenes esam!-viņa mani aicināja ienākt. Iegāju iekšā un gaidīju Lizu. Beidzot arī viņa bija gatava. Viņa bija uzvilkusi šodienas pirkto tumši zilo kleitu un melnās augstpapēžu kurpes. Bija'm gatavas doties ceļā.
