Spokos kādu laiciņu atpatkaļ, (proti, pagājušo gad), tika manīti pāris raksti (respektīvi 3) par neparasti jauno, apsolūti talantīgo mākslinieci Akiani Kramarik. Šis nelielais rakstu uzliesmojums sakrita ar viņas plānotajām vieslekcijām (ja tā var nosaukt) Latvijā. Viņa atbrauca arī, bet tik pat ātri aizbrauca, juzdama kultūras barjieras.Redzētie raksti izraisija man, kā topošajam mākslas cilvēkam, interesi, un painteresējos par viņu vairāk. Pēc šīs aktivitātes, redzētie raksi šķita neizsmeļoši, tāpēc nolēmu papildināt spoku portālu ar pārskatāmu informāciju par šo apbrīnojamo cilvēku.
P. S. Rakst NAV kopēts. Latviešu valodā NAV daudz informācijas par AKIANI. To nevarētu nosaukt arī par tulkojumu, JO info NAV ņemts no kādas konkrētas lapas. Noskatījos tīmeklī gadu gaitā tapušās pieejamās intervijas un pārlasiju desmitiem rakstu, lai saviem vārdiem uzrakstītu daudz maz hronoloģisku biogrāfiska rakstura pārstāstu (saņēmu dažus nepamatotus pārmetumus)!!!!!
P.S.S. Vai tiešām ir tik neticami, ka izglītos cilvēks spēj kaut ko uzrakstīt, jebšu vispār kaut ko domāt? Spokos pēdējā laikā šādu rakstu laikam paliek mazāk..... Kāpēc nav orģinālraksta zvaigznīte? Domāju, ka ir bezjēdzīgi to atzīmēt, bez spējas "orģināl rakstu autors", bet izskatās, ka kļūdijos, jo dažs labs prātveders man pārmet plaģiātismu. Žēl, bet pēc raksta publicēšanas šo kļūdu labot nevar....
) atteica, ka, gan jau, tie ir tikai murgi (mēs visi taču kādreiz esam murgojuši, ne?) ...tā nebūt nebija reakcija, ko mazā meitene bija gaidijusi... tāpēc Akiane pastiprināti ikdienā sāka uzsvērt, ka redz šos dažādos cilvēkus un neparastās vietas, bet, kad viņa sacija, ka dzird arī balsis, tas lika mātei pamatīgi satraukties par meitas psihisko vesalību (kā nekā zinātņu akadēmiju beigusi). Foreli pat esot apsvērusi domu par meitas šizofrēmiju....
) Pēc pašrocīgiem meklēšanas mēģinājumiem tiek iesaistīta policija. Drīz vien Akiani meklēja jau visa pilsēta (kā jau minēju, ģimene dzīvoja nomalē, bet miests paliek miests, tur ziņas izplatās ātri). Meklēšana ilga teju visu dienu, līdz, pēc 6 stundu prombūtnes, Akiane pati iesoļoja mājas pagalmā. Uz satrauktās mātes jautājumiem (paši varat iedomāties
) viņa atbildēja vien: " Neraizējies māmiņ, man nekas nekaiš, man viss ir kārtībā... Es tikai biju debesīs
"
( Bet Akiane tajā laikā esot domājusi, ka spēja tā zīmēt ir visu cilvēku īpašība
)
