Ja lasi šo tad nodaļa ir labota. Ar to es gribēju pateikt ka metu šitam samurgojumam mieru un tālākās nonsense nodaļas izdzēsu. Atstāju tikai pirmās tapēc ka tām bija vairāk plusu :D ja gribi izlasīt kādas neidzēstās nodaļas tad čāpo un FunkyFish profilu
11. nodaļa.
Beidzot bija pirmdiena. Šodien mēs satiksim savu tēti. Viņš jau divus gadus nebija braucis uz Latviju. Mēs saģērbāmies. Alisei bija apspīlētie džinsi, silts brūns džemperis un milzīga pūkaina, melna šalle. Es arī uzvilku apspīlētos džinsus un brīvu rozā t – kreklu. Viņš piebrauca. Mēs bijām satrauktas. Uzvilkām kurtkas un skrējām viņam pretī. Viņš mūs sagaidīja ar atplestām rokām. Mēs iekritām viņa skavās. No viņa nāca mīļums, kas izdzēš visas bailes. Alises dāvanu viņš jau atveda jo tas nebija nekas vērtīgs. TIKAI lielais nagu lakas komplekts. Man bija kas vērtīgāks. Viņs aizveda mani uz juveliera veikalu un nopirka zelta krustiņu un ķēdīti. Un tas nebija pūstais zelts. Tas bija īsts. Un krustiņš izskatījās tik skaisti. Viņam naudas bija daudz , jo viņš tak strādāja Vācija. Pagāja visa diena un tikai vēlu vakarā mēs bijām mājās. Mēs atvadījāmies, bet viņš teica, ka rīt nevarēs atbraukt uz Zaļiniekiem. Mēs zinājām kapēc. Rīt ir valentīndiena. Man Jānim kautko būs jādāvina. Gan jau ar lielo milku pietiks. Aizgāju mājās un apgūlos. Domāju pa to vai tēti vēl kādreiz satikšu.
Nākamajā dienā aizbraucām uz skolu. Pa ceļam vēl miniTOPĀ ievilkos. Galva sāpēja. Alisei arī. Un ne mums vienīgajām. Jānim un Armīnam arī nežēlīgi sāpēja galva. Es uzdāvināju Jānim šokolādi. Viņš man arī. Tādu pašu. Vismaz kautkas lika pasmaidīt.
Tā pagāja viena viena parasta diena. Jānis 19. februārī aizbrauks. Es nevarēju sagaidīt kad tikšu mežā. Un mēs ar Alisi atklājām kādu lietu. Man nepiemīt telekinēze. Telekinēze pieder Alisei. Un mēs vēl cenšamies par puišiem aizmirst, lai gan Alise ir kā traka uz Armīnu. Man negribējās mācīties. Varbūt man nobastot? Rūta, ko tu domā? Tas būtu absurds! Bet ja nu es pašmauktos? Nākamās divas stundas bija Literatūra. Fuj! Matemātikas laikā ienāca direktore. Es cieši skatījos uz viņu. Man galvā skanēja teikums : „Nākamās divas stundas nenotiks, bet tā vietā būs Informātika. Nākamās divas stundas nenotiks, bet tā vietā būs Informātika.”
- Nākamās divas stundas nenotiks, bet tā vietā būs Informātika.- teica direktore. Es viegli pasmaidīju.
Alise paskatījās uz mani un domās jautāja : ”Tas bija tavs darbs?” Jauki! Alises domu spējām ir pievienojusies sazināšanās ar tām.
Es prātā iedomājos : „Kā tu to dari? Un jā man šķiet, ka tas bija mans darbs.”
„Vienkārši koncentrējos uz tevi un iedomājos ko tev gribu teikt,” viņa atbildēja.
Mēs aizgājām uz Informātiku. Mēs varējām spēlēt spēlītes. Es un pusklase sēdēja ”minecraft” (kas Alisei nepatīk) bet viņa pati sēdēja ”Facebook”. Un tad viņa beztēmā rakājās pa internetu. Mēs sēdējām blakus. Pēkšņi Alise parādija : - Rūta. Paskaties! Izrādās, ka var nokļūt astrālajā projekcijā neiemiegot. - Tas man likās interesanti. Mēs pierakstījām linku. Tā arī pagāja skolas diena. Aizgājām mājās. Izradās ka šī tēma ir vairāk domāta Alisei nevis man. Es apgūlos un domāju par Jāni kurš 19. februārī brauks prom.
