Princešu koledža #324

-Tesa? Ko tu šeit dari? - izdzirdēju Deklana balsi. Es apgriezos un viņam blakus stāvēja skaista garkājaina meitene. Viņi bija sadevušies rokās. Es aiztaisīju acis un ievilku dziļu elpu.
- Kavēju laiku skatoties uz tevi un citu sievieti. - teicu un aizskrēju raudādama.

*Deklana skatapunkts*
Nespēju noticēt, ka viņa atgriezās. Es gribēju pagrūst malā Ešliju un skriet pie raudošās Tesas, bet mana sirdsapziņa teica, ka jāpaliek pie Ešlijas, kas manī akli iemīlējusies.
- Kas viņa bija? - mana bijušā draudzene teica. Es nezināju, ko atbildēt, tāpēc vienkārši palaidu vaļā viņas roku un izskrēju no bāra. Ešlija bija sašutusi, bet es tur neko nevarēju darīt. Izskrienot no bāra ieraudzīju raudādamu Tesu. Viņas kosmētika bija notecējusi un viņa slēpa savu seju rokās, lai cilvēki nepievērstu lieku uzmanību.
***
Pa bāra durvīm iznāca Deklans. Viņš kādu laiku mani nopētīja, bet nenāca man klāt. Es slēpu plaukstās savu seju, lai viņš neredzētu, ka raudāju, jo zem acīm bija notecējusi melna pretīga tuša. Viņš tuvojās man. Ātri noslaucīju acis mitrajā salvetē.
- Kādēļ tu atgriezies? Jau mežā tu nodemonstrēji savu izvēli. - Deklans teica, rokas ielikdams kabatās. Es negribēju atbildēt, bet es atbildēju.
- Es tajā brīdī biju apjukusi. Es nezināju, ko domāt.... Deklan... - atbildēju...
- nu? - viņš atbildēja.
- Es tevi mīlu... - nošņukstēju. Nodūru skatienu, bet pēc brīža attapis viņa apskāvienā. Tas bija labākais, kas manā dzīvē notika. Es apliku savas rokas ap viņa pleciem, un noskūpstīju viņu. Šoreiz viņš nepretojās. Pa bāra durvīm iznāca skaistā Deklana draudzene. Es atrāvos no viņa, un paskatījos uz...
- Ešlija. - Deklans ar nožēlu teica.
- Kas, viņa? - teicu.
- Mana bijusī draudzene. Mēs izšķīrāmies pirms gada. - Deklans teica. Meitene piejoņoja mums klāt un iesita Deklanam pļauku.
- Es apskāvos ar vienu čali, un tu mani pameti. Tagad man tev jāpiedod par šo? - viņa teica.
- tu nevis apskāvi viņu, bet jūs pārgulējāt. - Deklans teica.
- njā. Liela starpība... - es teicu.
- Nejaucies! - Ešlija iekliedzās un uzbruka man, bet Deklans mani pavilka malā.
- Zini? Es vienmēr dabūnu, ko vēlos, un es tev atriebšos. Jums abiem. - viņa draudīgi teica...