Bad boy.
Good lips.
***
Pēc pusdienām es nekādīgi nespēju pielauzt Konoru pie tā, ka es samaksāšu par pusdienām vai vismazs savu daļu.
- Un ja es ļautu tev maksāt... kāds nu tur no manis džentelmenis ? - viņš man jautāja pavadot mani līdz mājas durvīm
- Lieta tāda, ka tu neesi džentelmenis. Tu esi izlepis un iedomīgs. - es klusi noteicu un slēdzu vaļā mājas durvis.
Konors paņēma mani aiz rokas, apstādinot mani no ieiešanas iekšā.
- Kādi plāni tev rīt ?
- Skola un pēc skolas es strādāju. - es teicu, neveidojot nekādu acu kontaktu.
Konors sarauca uzacis un paskatījās uz manis domīgu skatieu.
- Tu taču neesi no mūsu skolas vai ne ? Savādāk es tavu seju atcerētos...
Noraidoši pamājot ar galvu es izvilku savu roku no viņējās un aizliku sev to aiz muguras.
- Mācos vietējā koledžā, nekas īpašs. - es teicu cenšoties izvairīties no šīs tēmas.
Redziet, es strādāju lai apmaksātu savu koledžu jo manai ģimenei ir financiālās problēmas un es palīzu cik vien varu. Viktorija un Marks ir mani draugi no prestižās tehnoloģijas koledžas ( kurā arī mācās Konors ) viņiem ir līdzekļi, lai tur mācītos.
- Ko tu studē ? - viņš turpināja mani prašņāt.
- Mākslu un dizainu, kā jau es teicu nekas īpašs. Man ir jāiet... daudz mājas darbu. - es meloju, atkal izvairoties no tēmas.
Konors smagi nopūtās, bet piekrita.
- Uz drīzu tikšanos Princess. - viņš klusi noteica un lēnām uzlika savas lūpas uz mana vaiga.
Sakodusi zobus es centos izdarīt visu, lai viņam neiesistu. Tikko kā viņš attālinājās no manis es atrāvu vaļā mājas durvis un ieskrēju iekšā. Nosperot kurpes, es skrēju augšā uz manu istabu pirms mana mamma vai tētis vispār paspēja mani pamanīt. Runāt ar viņiem par puišiem un uzsūktiem zilumiem tiešām nav manā stilā.
Ieejot istābā es aizslēdzu durvis un iekritu iekšā gultā atverot savu datoru. Man ir jāuzzina detaļas par Konoru. Es negribu zināt, bet man vajag un pat ļoti. To, ka viņa tētis ir liels biznesmenis Anglijā, nenozīmē ka viņš var skriet pāri cilvēkiem kā viņš grib. Tad es atcerējos, ka Viktorija varētu zināt kaut ko vairāk par viņu... kā nekā viņi ir klasesbiedri.
"Vik, ko tu zini par Konoru ? Pastāsti pēc iespējas sīkāk un dieva dēļ neprasi kāpēc man ir vajadzīga tā infromācija. Vienkārši stāsti ! "
Kamēr es gaidīju atbildi, es izlemu pa to laiku tikt laukā no kleitas un uzvilkt kaut ko ērtāku.
Tad kad es biju pabeigusi, es redzēju ka Viktorija man jau ir atbidlējusi. Cik vien ātri es varēju, es steidzos atvērt vaļā ziņu.
"Es par viņu neko nezinu, bet lai nu kas nenotiktu... turies no viņa pa gabalu. Viņš nav labas ziņas. "
Iekožoties apakšlūpā, nedomājot es atbildēju
"Turēties pa gabalu nu jau ir par vēlu Vik. Ir pagājusi nepilna diena un tā ir katastrofa... palīdzi ! "
" Ak Dievs, es šonakt palieku pie tevis un tu man pateiksi visu sīki ! Gaidi mani !"
Pārbraucot ar rokām pāri savai sejai, es paslēpu galvu spilvenā un skaļi norūcu,
Es esmu idiote...
