Plūdi... 220

Otrā sērija - Jaunais sākums

Pēkšņi notika kas tāds, kas mainīja Loves, Sashas un ļaļakas dzīvi...

Sasha atcerējās, ka pļāpājot pa telefonu, viņš kavē jaunāko "Ugungrēks" sēriju, tāpēc ilgi nedomājot, iemeta savu telefonu podā, un pat neatslēdzot tualetes durvis, izlauza tās. Viņš izskrēja, un sitot sev pa krūtīm kliedza - Ugunsgrēks! Ugunsgrēks! -

- Kur? - Satraukta jautāja ļaļaka.

- Pa TV3! - Atbildēja Sasha, un sagrābdams Loveisdarkness un ļaļakas rokas, skrēja ārā, no kuģa iekštelpām, lai izskrietu uz kuģa klāja. Kad viņi bija izskrējuši no iekštelpām, viņi saprata, ka visi cilvēki, kas bija uz kuģa, ir evakuēti, un nu viņi ir pakļauti nāvei, jo viena daļa jahtas jau bija pagrimusi. Sasha saprata, ka viņam ir jādara viss, lai izglābtos, tāpēc viņš izdomāja ieskriet jahtas iekštelpās, lai atrastu SOS signāla pogu.

Atverot durvis, kas veda uz iekštelpām, viņš ieraudzīja ko šokējošu. Visas iekštelpas bija applūdušas ar ūdeni, un nu viņiem vairs nebija nēkādas izredzes uz izdzīvošanu.

Lai arī cik ļoti auksts bija ūdens, Sasha Aleksandrs, rīkojās, kā vīrietim pieklājas, lai izglābtu, ja ne visu klātesošo, tad vismaz ļaļakas, un Loveisdarkness dzīvības. Viņš noģērabās, un iepeldēja iekštelpās. Kuģis grima arvien dziļāk, un dziļāk, līdz no jahtas, virs ūdens palika vien maza, kuģa smaile, uz kuras nobījušās stāvēja ļaļaka, un Loveisdarkness.

- Šīs laikam ir beigas - Ļoti nobījusies noteica Love.

- Nē, es nepadošos! - Nokliedza ļaļaka, un iepeldēja zem ūdens, lai apskatītos, kur Sasha tik ilgi.

- Nē! Nepamet mani te vienu! - Love iekliedzās, un arī grasījās mesties ledainajā ūdenī, kad pēkšņi Sasha Aleksandrs un ļaļaka iznira no ūdens.

Sasha bija bezsamaņā, un ļaļaka bija viņu izvilkusi, nezinot, vai Sasham izdevās nospiest SOS pogu, vai nē.

Nu visi trīs palikušie, stāvēja, uz paša kuģa galiņa, kas vēl bija palicis no kuģa, nenogrimis.

- Kas nu būs? - Domāja ļaļaka. - Vai tiešām šīs ir beigas? -

Nu arī cerība, uz izglābšanos bija zudusi, kad pēkšņi Love sajuta vieglu gaisa plūsmu, no augšas. Tā pamazām pastiprinājās.

- Ak Dievs! Ļaļaka, paskaties, tas ir helikopters! - Ikliedzās Love, un ļaļaka ar savu draudzeni, atkal sajutās labi, jo saprata, ka Sasha bija paspējis nospiest SOS pogu. Nu viņi bija glābti...

Bija pienācis rīts...

Loveisdarkness pamodās uz kāda maza, pelēka dīvāniņa, un viņai blakus gulēja ļaļaka.

- Ļaļa? - Mēģinādama pamodināt ļaļaku, Love viņu pakratīja, tomēr ļaļaka vēl gulēja. Love neatcerējās neko, kas bija pagājušajā naktī noticis, un kā viņa nokļuva svešā mājā? Un kur gan bija Aleksandrs?

Tik daudz jautājumu Lovi nomocīja, kad pēkšņi viņa atrada kādu dzeltenu lapiņu, mētājamies uz zemes. Viņa nekavējoties izrausās, no mīkstā dīvāniņa, un pacēla lapiņu. Tā bija tukša.

Love nesaprata, kas notiek, un sāka staigāt, pa māju. Loveisdarkness nonāca koridorā, un ieraudzīja galvenās durvis.

Tās bija vaļā, tāpēc viņa atvēra tās, un izgāja no mājas. Māja bija balta, un viņai priekšā brīnumskaists dārzs, ar daudziem rožu krūmiem, dažādiem ziediem, bet talāk bija mežs.

Netālu no mežiņa bija koka šūpoles. Love, ar savām plikajām kājām, caur mīksto, tomēr rudenīgi auksto zāli aizgāja līdz tām un iesēdās, lai kārtīgi padomātu.

- Kam gan varētu piederēt šī māja? Un ko es te daru? - Domāja meitene, kad pēkšņi viņa izdzirdēja atbildi, tā itkā kāds būtu izlasījis viņas domas.

- Tā ir mana māja, un es tevi te vakar nogādāju, pēc izglabšanas! - Noteica kāda balss.

Love pielēca kājās, un ieraudzīja, kas ar viņu runāja.