Pelnrušķīte /18/2

17.daļa- mspoki.tvnet.lv/literatura/Pelnruskite-17/715942


Es biju aizmigusi pāris stundas. Tagad jau bija nedaudz pāri septiņiem vakarā. Ar katru dienu viss notiek trakāk- tāda bija mana pirmā doma pēc tam,kad es piecēlos. Mans ķermenis nemaz nebija atguvies no Elisas sitieniem,kad mans sāns bija sagriezts. Marks darbojās kā īsta medmāsiņa. Atpogāja manu kreklu, dezinficēja un apsaitēja brūci,palīdzēja man pārģērbties,padzerties un nolika gulēt. Manas fantāzijas tajā brīdī kliedza. Protams,ja Marks būtu puspliks,vienos bokseršortos un es,nelaimīgais slimnieks- es aizmirstu par visām rētām un sāpēm.
Nākošie četri 16. maiji bija mierīgi. Marks apkopa mani,pabaroja,tad uz stundu nozuda. Es gandrīz katru reizi vaicāju,kur viņš bija,bet atbildi nesaņēmu. Katru reizi mēs aizmigām kopā.
Piektajā 16. maijā es jutos kā gurķīts. Zilumi sāka pamazām izgaist un tik ļoti nesāpēja un brūce bija gandrīz jau neredzama.
Es piecēlos no gultas un gāju uz virtuvi,kur Marks sēdēja pie galda un dzēra tēju ar auzu pārslu cepumiem. Piegāju klāt viņam un apķēru viņu,nolikdama zodu uz viņa pleca. Marks pagrieza galvu un noskūpstīja manu vaigu. Es apgāju viņu, apsēdos uz viņa,tā,ka mani ceļgali pieskārās krēsla atzveltnei. Mēs skatījāmies viensotram acīs un es viegli ieviju pirkstus viņa matos.
-Kāpēc tev ir tik ideāli mati?
-Jo gribu,lai mūsu bērniem tādi būtu.
Es pasmaidīju un noskūpstīju viņu. Mēs skūpstījāmies kādu laiku un Marks jau likās diezgam iekarsis.
-Mija?
-mmm?
Viņš atrāvās no manis.
-Vai viss ir sadzijis?
Viņš jautāja ar velnišķīgu smaidu. Es skaļi iesmējos.
-Nu to tu vari pārbaudīt.
Saķērusi viņa vaigus,es sāku atkal viņu skūpstīt.
Marks jau saķēra manas kājas,lai celtos,kad uz galda sāka vibrēt Marka telefons. Viņš atrāvās un pastiepās pie telefona. Tas notiek pārāk bieži. Viņam pazvana- viņš aiziet.
Marks nolika telefonu uz galda un atkal pievērsās man.
-Mija,man ir jāiet.
Es skatījos uz citu pusi,bet zināju,ka Marks skatās uz mani.
Viņš saķēra manu dibenu un turpināja.
-Nu nedusmojies,mazā. Šī staigāšana drīz beigsies.
Klusēdama, es nokāpu no viņa,aizgāju,apsēdos dīvānā un sāku spēlēt videospēles. Marks nopūtās,piecēlās un piegāja pie manis. Viņš noskūpstīja manu vaigu un gāja uz izejas pusi. Pirms aizvēt durvis aiz sevis,viņš izsauca.
-Drīz būšu.
Daudz nedomādama,es izslēdzu spēli un izgāju pa durvīm. Es sekoju no neliela attāluma Markam. Viņš šķērsoja ielu un iegāja parkā. Gandrīz paša parka vidū viņš apstājās un gaidīja kādu. Man nācās būt prāvāku attālumu no viņa,jo citādi mani būtu viegli pamanīt. Pat nebiju pamanījusi,ka pie Marka pienāca kāda jauna sieviete blondiem matiem. Es sakoncentrējos,bet saskatīt ,vai pat atpazīt sievieti, es nevarēju.
Viņi apskāvās un ilgu laiku par kaut ko runāja. Vienā momentā sieviete apķēra Marka vidukli. Tad viņi atkal runājās. Pēc brīža viņi abi apskāvās un viņi bija tā pagriezušies,ka es nevarēju saprast,vai blondīne noskūpstīja viņa vaigu,vai lūpas,bet paskaidrojumus man nevajadzēja. Viennozīmīgi viņš satikās ar šo sievieti jau kādu laiku.
Acīs sariesās asaras un es saspiedu dūres,turot tās gar sāniem. Marks mani krāpj.
Viņi vēl pārmīja pāris vārdus,bet es aizskrēju prom,asarām tekot gar vaigiem. Es skrēju no visa spēka atpakaļ. Es atvēru dzīvokļa durvis un ar skaļu blīkšķi aiztaisīju tās ciet. Tad ievēlos dīvānā un sāku atkal spēlēt videospēles. Man bija jānoslauka asaras. Esmu stipra. Pietiekoši stipra,lai šo visu izturētu un neļautu vaļu asarām.
Pēc kādām piecām minūtēm attaisījās durvis un Marks ienāca iekšā. Viņš iegāja virtuvē padzertoes ūdeni. Es uzliku spēlei pauzi un aizgāju pie viņa. Marks pagriezās pret mani.
-Kaut kas ir noticis?
-Kur tu biji?
Es sakrustojusi rokas vaicāju. Marks izdzēra vēlvienu malku ūdens un nolika glāzi.
-Tam ir kāda nozīme?
-Jā.
-Satikos ar sūtni.
-Kā viņu sauc?
-Olis.
Es sakodu zobus. Melis.
-Olids?
-Ak,jā,tieši tā.
-Melis.
-Ko?
-Es saku,ka tu melo.
Marks sāka justies neērti,pat neskatījās man acīs.
-Es tevi tikko redzēju apskaujamies ar sievieti.
Marks pacēla acis. Viņš redzēja, cik aizvainota,cik dusmīga es pašlaik esmu.
-Un?
-Un? Tu mani krāp. Kur paskaidrojumi?
-Es tevi nekrāpju.
Marks aci atteica.
-Un kas tas tikko bija?
-Skaiti par savu kļūdu.
-Es neprasīšu divreiz. Kas tā bija par sievieti?
Marks atspiedās pret leti.
-Kāda starpība?
Es piegāju viņam tuvu klāt un skatījos tieši acīs
-Pēdējo reizi jautāju. Kas tā bija par sievieti?
-Sūtne.
Es atvēzējos un iepļaukāju Markam. Viņš saķēra savu vaigu.
Marka acis bija mainījušās. Tās dega. Varbūt dusmās,varbūt aizvainojuma dēļ. Viņš saķēra mani aiz dibena,uzvilka sev uz gurniem un uzcēla uz letes. Es sāku viņu sist,bet viņam bija vienalga. Ar katru pretošanās mēģinājumi viņš kā izsalcis zvērs spieda mani tuvāk sev. Es jutu visu viņa ķermeni.
Marks notvēra manu skatienu un mēs brīdi skatījāmies viensotrā. Marks pieliecās pie manīm un mēs sākām skūpstīties.
Viņš uzcēla mani sev uz gurniem un aiznesa uz guļamistabu. Marks nolika mani uz gultas, pats stāvēja vēl pie tās, ātri noģērba kreklu un uzrāpās uz manīm. Viņš uzlika manu kāju uz sava gurna un, piespiedies man klāt, skūpstīja manu kaklu. Es atrāvu viņu no sevis un ieskatījos viņam acīs.
-Tu tiešām mani nekrāp?
-Nekad.
Es pilnībā ieslīdēju Marka bezgalīgajos, kaisles pilnajos pieskārienos un skūpstos.



Gribētos tā kā no sevis pateikt- lielu paldies visiem,jo,paskatoties rakstus,redzu,cik daudz ir plusinju un tas ir vienkaarsi wow. man tas wow,citiem liksiem,ka neka tur nav,bet man ir un man ir daudz. . PALDIES!