Čau, nu jau divpadsmitā nodaļa.
Divpadsmitā nodaļa.
Es pamodos savā istabā, piecēlos sēdus un atminējos vakardienas notikumus. Man galvā bija tikai viena doma, tikai no viņiem prom. It kā, es zinu, kas viņi ir, bet Andreo vai Džeiks es pat vairs nezinu, kā man viņš jāsauc. No visiem šie jautājumiem un prāta mezgliem, man sāka sāpēt galva.
Es apgūlos atpakaļ gultā, atvēru atvilknīti un izvilku telefonu ar MP4. Jaaizsūta Keilai sms, ka manis šodien skolā nebūs. Nospiežu nosūtīt, nolieku telefonu blakus un uzlieku austiņas. Pirmā dziesma, kas man skan ļoti, ļoti patīk. Tā ir Panic - At The Disco The Ballad of Mona Lisa. Hmmm... Kā man patīk šī dziesma, pilnā kaklā sāku dziedāt līdzi piedziedājumu. Wooooo Mona Lisa...
Pēc mirkļa izdzirdēju mammu bļaujam no lejas.
- Izbeidz to gaudošanu, lūdzu. Es atļaušu tad tev šodien neiet uz skolu.
- Mhm, mamm.
Es nolemju piecelties, noņemu austiņas un kāpju ārā no gultas. Es gribu iet lejā uz virtuvi, pie mammas, taču atceros par tetovējumu. Aizšļūcu līdz vannasistabai, padzeros ūdeni un sāku meklēt ko vilkt mugurā. Atrodu melnas džinsu bikses, T-kreklu un gaiši rozā jaku.
Noeju lejā un vaicājoši skatos mammā.
- Kāpēc nav brokastu?
- Hmm, nezinu, - mamma izliekas ka neko nezin, taču viņa laikam ir pamanījusi tetovējumu. Es saraustu jaku tā, lai nevar redzēt un aizeju līdz ledusskapim.
Paņemu jogurtu, apsēžos un sāku ēst.
- Mamm, negribi kādu dienu aizbraukt līdz jūrai tuvākajā laikā?
- Nu, varētu, taču, tad tikai šīs nedēļas laikā, jo nākamajā nedēļā man jādodas pie Līvas. Man jāpalīdz viņai iekārtot māju.
- Līva beidzot ievācās mājā?
- Jā, bet varbūt braucam piekdien?
- Labi, - esmu apēdusi jogurtu, pieceļos un eju izmest jogurta iepakojumu. Uzkāpu augšā, paķeru MP4 un telefonu. Noeju pa kāpnēm un dodos ārā no mājās.
Es pat nedomāju uz kurieni eju, likās, ka kājas pašas kustas. Ejot sapratu, ka esmu nonākusi pie meža. Pie tā paša, kur pēdējās dienās notiek dīvaini notikumi. Es ieeju mežā, taču tur nav neviena meža zvēra. Liekas, ka visi dzīvnieki ir pametuši šo vietu.
