local-stats-pixel

Patvertne, 4.0

 28  1

Iepriekšējā daļa šeit.

Kabinetā, pēc tam, kad Sema bija paskaidrojusi savam tēvam, ka vēlas lai arī Lailas ģimenei uztaisa analīzes pirms pārējiem, iestājās klusums.

-Labi. Māsiņa tūlīt būs klāt.- Normunds neapmierināts izteicās.

-Paldies, tēt!- Sema pasmaidīja.

Laila uz brīdi novērsās no sarunas, jo pamanīja, ka puisis, kurš laikam ir Semas brālis, uz viņu neuzkrītoši skatījās. Laila viņam uzsmaidīja.

-Neielaidies ar viņu!- Sema pieliecās pie Lailas.

-Kāpēc?-

-Vēlāk pastāstīšu..-

Laila noraustīja plecus un turpināja klausīties ko pārējie runā. Kabinetā ienāca medmāsiņa un sāka visiem pēc kārtas ņemt asinis.

...

Vakarā vēlu Sema ar Lailu satikās kur parasti- atpūtas telpā.

-Čau!- Sema pasmaidīja.

-Nu čau, stāsti par savu brāli, kāpēc man ar viņu neielaisties?-

-Viņš ir ļoti slavens siržu lauzējs.. visas meitenes no viņa ir aizskrējušas ar asarām acīs..- Sema nopūtās/

-Ak par to neuztraucies.. es vēl neesmu tikusi pāri Markam. A kā vispār sauc tavu brāli?-

-Toms.-

-Skaidrs.-

-Kādēļ tev vajag zināt tā draņķa vārdu?-

-Ja nu man kādreiz viņš ir jāuzrunā, gribu zināt vismaz vārdu!-

-Ak jā, es tev gribēju teikt, ir rezultāti analīzēm. Tavai ģimenei nav konstatēta infekcija.-

Laila atviegloti nopūtās. -Un kā ar tavu ģimeni?-

-Visi veseli.-

-Paldies Dievam! Es lūdzu Dievu lai tikai visi būtu veseli, it īpaši tu!- Laila pasmaidīja skatoties Semai acīs.

-Jā.. paklau.. vai man būtu kas jāzina?- Sema samulsa.

-Kādā ziņā??-

-Nekas nekas.. vienkārši tu tā lūdzi Dievu par mani..-

-Tu esi mana draudzene, protams ka es lūdzu!-

Semai nekādīgi nepietika dūšas kaut ko pateikt Lailai.

-Es nu došos, esmu nogurusi. Uz redzīti līdz rītam.- Sema uzsmaidīja un aizgāja prom.

-Atā..- Laila noskatījās uz viņu.

Laila aizejot gulēt nevarēja aizmigt, viņa zināja, ka Semai ir kas sakāms. Varbūt pat Lailai pašai ir kas sakāms. Bet viņa nevarēja vairs padomāt, pārdzīvojumi un garā diena bij paņēmusi daudz enerģijas, acis pašas aizkrita ciet.

...

Nākamajā dienā Laila nekur nevarēja atrast Semu. Viņa ieraudzīja brokastu laikā viņas brāli un piegāja pie viņa.

-Tom?- Viņa sakautrējusies uzsauca.

-Jā? Ak tu esi Semas draudzenīte. Kaut ko vēlējies?-

-..vispār jā. Esi redzējis Semu?-

-Viņa ir savā istabā, man viņai nodot kādu ziņu?- Toms viltīgi pasmaidīja.

Laila nejuta ne mazāko uzticību pret viņu un izdomāja aiziet līdz semas istabai pati. Nonākot tur viņa pieklauvēja pie durvīm.

-Tom, tas tu?- Sema jautāja.

-Nē, te es, Laila.. vēlējos noskaidrot kāpēc neesi brokastīs..-

-Nāc iekšā, durvis ir vaļā.-

Laila iegāja un redzēja Semu ietinušos segā kā kāpuru.

-Tev viss kārtībā?- Laila satraukusies piegāja klāt viņai.

-Jā, kapēc gan nebūtu? Es vienkārši nejutos izsalkusi. Nevarēju vakar iemigt, tāpēc šodien pagulēju ilgāk.- Sema novilka garu žāvu.

-Kas tad noticis, ka nevarēji iemigt?-

-Daudz domāju.. par visu kas noticis un par.. ak neko..- Sema pārvilka segu pār galvu.

-Un par.. ko? Lūdzu pasaki. Man tu vari stāstīt pilnīgi visu!- Laila parāva nost segu no Semas.

Sema pastūmās uz malu un aicināja Lailu apgulties viņai blakus.

-Nu stāsti! Kas uz sirds?- Laila iekārtojās ērtāk.

-Tu zini, kā ir iemīlēties kādā, kuru nevajadzētu mīlēt?- Viņai sariesās asaras acīs.

-Nezinu.. kā tas ir?-

-Tas ir sāpīgi.. nezinot kā tas otrs cilvēks reaģēs uz to.. nevēlos to cilvēku pazaudēt..-

Tajā brīdī Laila saprata, par ko runā Sema. Nedaudz kautrīgi, viņa uzlika roku uz Semas pleca.

-Tu to cilvēku nepazaudēsi, es varu garantēt tev!-

-Tu zini par ko es runāju?- Sema novērsa acis no Lailas

-Es domaju, ka jā.. un es arī vakar nevarēju ilgi iemigt.. nespēju beigt domāt. Bet es nevēlos kļūdīties..- Laila aizvēra acis.

Sema kādu brīdi skatījās uz Lailu. Viņa neuzdrošinājās viņai vairāk neko teikt un aizvēra acis.

...

-Lailuc..- Sema nočukstēja.

Laila atvēra acis un nesaprata kur atrodās un kas notiek.

-Mēs laikam aizmigām.- Sema nosmējās.

-Patīkami un silti.- Laila uzsmaidīja Semai.

-Kā man tagad gribētos..- Sema nebij pabeigusi teikumu kad Laila jau bij pieliekusies tuvāk.

-Ja gribās, tad dari! Aiztaisi acis un ļaujies sajūtām.- viņa uzsmaidīja.

Sema aizvēra acis. Siltums un maigums ko viņa sajuta bija vārdiem neaprakstāms.

Pēc īsa maiguma brīža Laila pavaicāja Semai vai tas ir tas, ko viņa gribēja.

-Tu šaubijies līdz pat pēdējam brīdim vai es to vēlos, bet tomēr tu to izdarīji. Un man prieks, ka es neesmu vienīgā, kura ir iemīlējusies kādā kurā nevajadzētu.- Sema pasmējās.

-Kāpēc nevajadzētu? Vai tad tas ir kas aizliegts?-

-Ja mans tēvs to uzzinās.. viņš mani dzīvu apraks.. nē neapraks, viņš mani izmetīs ārā no patvertnes.-

-Bet viņam nav jāzin. Nevienam nav jāzin. Es šaubos, ka mani vecāki būs baigā sajūsmā par to.. takā.. tas būs mūsu mazais noslēpumiņš.- Laila pasmaidīja.

Pa durvīm pēkšņi ienāca Toms.

-Sem, es tev gribēju vaicāt vai... kas te notiek?- Viņš viltīgi pasmaidīja.

-Nekas, kas tev būtu jāzin. Mēs vienkārši pļāpajam.- Sema dusmīga uzrūca.

-Neliekas, ka jūs tā vienkārši pļāpātu.. divas meitenes vienā gultā.. mmm.. atstāšu jūs divatā.-

-Tikai nesaki neko tēvam!-

-Kas būs ja es pateikšu?-

-Es pastāstīšu viņam par to ko tu darīji medicīnas kabinetā!-

-Nomierinies, neteikšu neko..- Toms pagriezās un neapmierināts aizgāja.

-Ko viņš darīja medicīnas kabinetā? Ja drīkstu zināt..-

Sema nopūtās -Viņš tur zaga kaut kādas tabletes.. nezinu kādas un priekš kā.-.

-Skaidrs..-

-Viņš ir problēma mūsu ģimenē.. vienmēr ir bijis..-

-Traki.. labi man jāiet, vecāki sāks uztraukties, kur es pazudu!- Laila iedeva buču uz vaiga Semai, pieleca kājās un izgāja no istabas ārā.

Sema paņēma blociņu un sāka rakstīt -Tas notika.. nekad nebiju domājusi, ka es spētu iemīlēties meitenē.. kur nu vēl ka viņa iemīlētos manī. Varētu mani tagad kāds iepļaukāt, vai tik es vēl neguļu. Pārāk jauki lai būtu taisnība.-. Viņa aizvēra blociņu un pabāza zem spilvena.

...

Vēlāk Sema aizgāja pie tēva apjautāties kāda situācija ar pārējiem analīžu rezultātiem un pie reizes paspiegot vai Toms ir kaut ko pastāstījis.

-Trīs cilvēkiem tika konstatēta inficēšanās, viņi tika aizvesti uz karantīnas nodaļu un tur tiek aprūpēti. Cerams, ka sanāks kaut ko darīt lietas labā..- Normunds nopūtās.

-Tēt.. kas īsti notiek ar cilvēku, kad viņš ir inficējies?-

-Meitiņ, tu to nevēlies zināt.. tas ir pārāk briesmīgi..-

Sema saprotoši pamāja ar galvu un devās ārā no kabineta. Aiz durvīm gaidīja Toms.

-Tu viņam kaut ko pateici?-

-Ko? Nē, es apvaicājos par inficētajiem. Es neko neteikšu tik ilgi kamēr tu neko neteiksi.-

-Labi, labi..- Toms pagriezās un aizgāja.

-Idiots..- Sema nomurmināja pie sevis.

...

Laila bija tikko izgājusi no dušām un devās ko uzēst, jo brokastis tā arī neapēda līdz galam, kad pēkšņi ceļā nostājās Toms.

-Tā.. ar Semu man darījums ir.. bet kā ar tevi? Vai man pateikt taviem vecākiem?-

-Nekādā gadījumā, lūdzu nesaki! Es arī zinu ko tu izdarīji!-

-Mans tēvs tev neticēs. Viņš vispār tevi uzskata par žurku.. viņš domā, ka tu ar Semu draudzējies tikai lai dabūtu privilēģijas..-

-Lūdzu nesaki maniem vecākiem!!- Laila satraukusies noteica stingrā balsī.

-Hmm.. Kas man par to būs?- Toms viltīgi pavaicāja.

-Ko tu vēlies?- Laila ātri pajautāja, bet tajā pašā brīdī nožēloja to.

-Ak, cik jauki skan "Ko tu vēlies?".. es vēlos ļoti daudz..-

Lailai sariesās kamols kaklā. Toms Viņu piespieda pie sienas un noglāstīja gurnus.

-Es vēlos tevi.. es vēlos tevi tikai sev..- Viņš nolaizīja viņai kaklu.

Laila ne mirkli nedomājot noreaģēja un iespēra ar celi Tomam starp kājām. Viņa ieskrēja atpakaļ sieviešu dušās domājot, ka tur būs drošībā. Kāda sieviete tieši pameta dušas telpas un viņa palika viena pati. Laila aizgāja līdz tālākajam stūrim un notupās raudādama. Noklaudza durvis. Viņa savācās lai kāda nepamana, ka viņa raud.

-Lailuc, nāc ārā...- Toma balss skanēja pa visu dušas telpu.

Lailai vairs nebija kur bēgt. Viņa dzirdēja kaut kādu skaņu, un saprata, ka Toms ir aizbultējis durvis, lai neviens netiek iekšā.

-Tu zini, ka es tevi atradīšu..- Viņš nosmējās. -Es tikai vēlos paspēlēties...-

-Liec mani mierā!- Laila iekliedzās.

-Es zinu kur tu esi..- Toms apgāja kabīnes un piegāja pie Lailas.

-Lūdzu.. lūdzu liec man mieru.. es tevi lūdzu.. es kliegšu!!!- Laila histēriski raudāja.

-Nekliegsi gan!- Toms no kabatas izvilka nazi.

-Ko tu darīsi ar nazi?- Laila iespiedās vēl dziļāk stūrī un izbīlī jautāja.

-Redzi.. ja tu kliegsi, tad šis nazis man palīdzēs tevi apklusināt... tāpēc, ja vēlies lai es viņu nolieku, esi paklausīga meitene un necīnies pretī!- Toms ar maniakālām acīm noskatīja Lailas augumu.

-K.. kāpēc tu to dari...- Viņa aiztaisīja acis un nočukstēja.

-Mēs šeit esam iesprostoti kā žurkas.. un vīrietim ir savas vajadzības.- Toms nolika nazi un sāka izģērbt Lailu.

Laila netaisīja acis vaļā, viņa tikai vēlējās lai viss ātrāk beidzās un lūdza Dievu.

Izmantotie avoti:
http://my head
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000