Tātad mans pirmais raksts :) Ja patiks ielikšu arī citas daļas.
Stāsti ir ņemti no žurnāla ''Sīrups'' dažādiem numuriem.
Šoreiz stāsts par atkarību.
Pērnvasar iepazinos ar Diānu - izskatīga meitene ar lielisku humora izjūtu.Uz viņas fona es izskatījos kā nīkulis,jo viņa bija par mani gadu vecāka,sportiskāka, atraktīvāka un visiem patika. Pat nezinu ko tāda meitene bija manī atradusi.Viņa bija popularitātes iemiesojums - lai kur arī gājām viņa vienmēr satika kādu draugu vai paziņu. Biju slimīgi greizsirdīgs un vienlaikus apzinājos, ka skolā man būs iespēja palielīties, ka tiekos ar vecāku meiteni,turklāt vēl tik izskatīgu. Diāna vienmēr bija jauka pret mani, nekad neatstāja mani vienu pašu savā draugu kompānijā. Dažu nedēļu laikā es iemīlējos viņā līdz ausīm. :)
Kādā ballītē Diāna mani iepazīstināja ar Dāvi. Es redzēju ka starp viņiem ir kaut kāda saikne, jo viņš atļāvās vairāk nekā tikai draugs vai paziņa. Ballītes laikā Diāna kaut kur pazuda, pirmo reizi neko nepasakot... Pēc ilgas meklēšanas kāds viņas draugs man pačukstēja ka Viņa un Dāvis ir vannasistabā. Es gatavojos pašam ļaunākajam - ieiešu, iesitīšu Dāvim pa seju, pēc tam likšu Diānai lūgt piedošanu par to ka mani krāpusi burtiski acu priekšā.
Taču ieejot vannasistabā atklājās kas pilnīgi cits.Nekas no tā ko biju iztēlojies. Abi sēdēja uz vannas malas un pipēja zālīti.Es biju vēl lielākā šokā! Diāna tikai paskatījās uz manis ar piesarkušām stiklainām acīm un pajautāja vai es arī nevēlos ievilkt dūmu! Es mēdzu iekulties nepatikšanās bet līdz kam tādam vēl nebiju nonācis. Turklāt man patika doma ka starp mums vairs neūs noslēpumu, mēs vienkārši laiku pa laikam uzpīpēsim. Un es piekritu.
Sākumā man zāle negāja pie sirds jo mēs ar Diānu jau tā ļoti labi sapratāmies arī bez tās. Sapīpējusies viņa jokoja daudz biežāk un arī man tas patika. Un drīz vien es Dāvi sāku meklēt daudz biežāk nekā Diāna. Man arvien biežāk gribējās pabūt savā pasaulītē.
Pēc ~2mēn. pusskaidrā stāvoklī es pamanīju ka Diāna no manis attālinās.Biju pārāk iesprindzis uz mācībām lai neviens nepamanītu pārmaiņas manā dzīesveidā un attieksmē. Katru rītu pirms skolas uzpīpēju lai izvilktu dienu un vienkārši justos labāk. Visas dienas bija vienādas u nnedēļas nogales es pavadīju kopā ar Dāvi.Vazājos pa dažādiem mājas tusiņiem un ja kāds atvēra alus vai šnabja pudeli tas nešķita nekas īpašs.
Drīz vien diāna mani nostādija fakta priekša - zālīte vai viņa. Lai gan pati bija mani visā tajā ievilkusi. Viņai neij tiesības man ko tādu pieprasīt tāpēc es viņu pasūtiju trīs mājas tālāk. Jā es bju kļuvis sev pretīgs. Man bija vienaldzīga apkārtējā pasaule. Savā 18. dzimšanas dienā es ceļoju no ballītes uz ballīti un gribēju makstimāli labi izklaidēties tāpēc dzēru pīpēju un lietoju visu ko man piedāvāja.
Pēdējais ko atceros bija kādas mājas lievenis - auksts un ciets.Pamodos slimnīcā.Atrodoties pilnīgā kaifā biju pārāk daudz iedzēris. Ārsts teica ka es būtu nosalis ja vēl ilgāk butu gulējis salā. Tikai tad es sapratu ka šādai dzīvei kurā svarīgāka bija zālītes uztīšana jāpieliek punkts.
Patlaban jūtos daudz pilnvērtīgāks, un šī labā sajūta lika man atmest zālīti.Lai nedomātu par pīpēšanu es cenšos sevi nodarbināt, mācīties, sportot.
Agrāk es zomāju ka zāle man palīdz tikt galā ar visām problēmām, bet patiešībā tā mani visu laiku atturēju no to risināšanas.
Zālītes radītā viltus laime nav salīdzināma ar to dzīvotprieku un laimi ko izbaudu tagad :)
