Čaāāuu! Gribējās ielikt kādu sevis pašsacerētu dzejoli.
Šos izdomāju tikkai šodien, tāpēc viņi nav īsti vēl gatavi, bet gribēju lai jūs novērtējat.
Liesma.
Lielā liesma , kas ugunī deg
Liek pārdomāt par lietām,
Kas vēl nepiepildītas
Es jūtu, kā tās pārskrien man pāri
Un nodzēšu to visu ar aukstu ūdens spaini
Tu zini, ka domāju par Tevi
Ka man ir jūtas pret Tevi
Tu esi kā dedzinoša liesma
Kas apdedzina mani
Tavas siltās plaukstas
Man pieskaras
Skudriņas man pārskrien pāri
Jo tagad mēs esam viens otram.
Mīlestība.
Ūdens šļakatas manā sejā
Vēsais vakara pieskāriens manā plaukstā
Iziet cauri manam ķermenim
Tā ir interesanta lieta
Ko grūti ar vārdiem aprakstīt
Tāpēc es rakstu
Jo vēlos tev to pasacīt
Ka esi cilvēks, kas jūt un mīl
Varbūt Tu to neapzinies
Bet tā tas ir
Mīlestība ir neaprakstāma lieta
Ko pagaidām man vēl nav nācies aprakstīt.
Esi man viss.
Tu esi tas, kas manai sirdij
Liek uz mirkli apstāties
Tu esi tas, kas liek manai elpai aizrauties
Un uz brīdi man paklusēt
Kad palūkojos tavās acīs
Es aizmirstu visu ļauno
Aizmirstu visu slikto
Jo tu liec man smaidīt
Un priecāties par to
