“Divas dienas pēc kārtas nobumbulētas..” nopūtos un iekritu Sindijas gultā, jo viņa nespēja tikt līdz savai, tapēc apgūlās manā. Viņai bija tik mīksta sega un jauks spilvens. Labprāt iesnaustos uz pāris stundiņām.
“Otro dienu pēc kārtas mirstu..” Sindija kunkstēja.
“Tavs organisms ir nepārspējams!” iesmējos.
“Un pārdzerts.” viņa pasmīnēja un atkal ievaidējās sāpēs.
“Lieliski!” uzsmaidīju.
Sadzirdēju, kā Sindijas krustmāte ierodas mājās, tapēc uzreiz uzsedzu Sindijai segu un pati palīdu zem mazuļa ponija palaga. Šādi mēs no viņas slēpjamies.
“Ahā, čučam.” viņa klusi noteica, kad bija pavērusi durvis. Tik pat klusi viņa tās nemācēja aizvērt, jo dzīvoklī bija caurvējš. Jau kuro dienu visi logi dzīvoklī ir vaļā, bet mēs nemaz nesalstam. Jāā...
“Jēziņ, parīt jau skola, un tas projekts!” iečukstējos.
“Piekāst!” Sindija izmocīja. Es plati pasmaidīju, jo sapratu, ka arī man ir vienalga par profesiju projektu, kuru neviens netaisās rakstīt.
Lēni piecēlos, lai dotos uz virtuvi un pagatavotu brokastis.
“Labrīt, Olīvija!” Karīna bija jau piesēdusies pie sava laptopa un dzēra kafiju no mazas krūzes.
“Čau..” norūcu un apsēdos viņai pretī.
“Kā pagāja dienas bez interneta?” viņa prasīja.
“Nebija internets?” nemaz nebiju pamanījusi, ka mums nav interneta. Pēdējās dienas ir kārtīgi noballētas un nemaz neesmu updeitojusi savu tviteri un iegājusi draugos, kur atkal man būs pāris uzaicinājumi no pedofīliem-turkiem. “Ā, nu, garlaicīgi!”
“Man zvanīja tava mamma..” Karīna padzērās kafiju. “..teica, ka pēc pāris dienām pieskriešot, jo sanāks uz Rīgu braukt!”
“Ak šitā.” teicu.
“Garš jau tas ceļš ir no Ventspils ir, bieži nesanāk atbraukt!” viņa smaidīja un ielika krūzīti izlietnē, no tās neizlejot biezumus miskastē. Un nākošreiz, kad mazgāšu traukus, es apraušos ar pretīgajiem biezumiem. Bļāviens, Karīna, saņemies taču!
“Man mājas ir Liepājā, nevis Ventspilī.” klusi noteicu, jo Karīnai ģeogrāfijā varētu ielikt desmit. Vienīgais labums, ka viņa ir turīga un var atļauties mums pa reizei nopirkt kādu ‘šmotku’ pāri vai ņammīgus virtuļus.
Ja viņa nebūtu tik stulba, viņa man varētu patikt daudz vairāk. Nesaprotu, kā Sindijas krustmāte var būt ķirurgs. Kad es salauzu roku, viņa sāka panikot un izsauca ugunsdzēsējus. Nu, labi, varbūt arī tik traki nebija.
