Nenopietnība turpinās...... 
Un atkal ir klāt rudens lietainie svētdienas vakari, kad kārtējā pirmsdarba naktī nenāk miegs... Tā nu sadomāju sacerēt turpinājumu pasaciņai..
..Tā nu Zaķīša dienas rit pa darbiem un nedarbiem, darbu daudz gan mājās gan mežā.. Dienas rit un aizņemtībā piemirstās visas skumjas un bēdas, jo ir jārisina citu problēmas, nav laika domāt par savām. Tik čakli strādājot un rūpējoties par kārtību mežā, Zaķīts nemaz nenojauš, kad kāds viņu vēro, dienu no dienas. Kāds kurš redz šīs čaklās rokas, kas paspēj visu izdarīt, neraugoties ne uz ko, to neatlaidību, kas ik dienas dzen uz priekšu, to nebeidzamo enerģīju, kas liek mirdzēt acīm. Viņš vēro no tāluma un tuvuma. Zaķītim nav ne jausmas kad šis, škietami, parasts meža iemītnieks, ir šis mazais labdaris kurš ir atradis kādu iespēju, kā iedot krāsas šīm pelēkajām dienām, kā kaut nedaudz bet izvilināt Zaķīša smaidu. Bet kas tad tur!? Negaidīti un noslēpumaini velviens pārteigums, pašā darbadienas vidu. Milzīgs ziedu klēpis, kas ceļo taisni zaķīša rokās. Pirmais kas parādās Zaķīšā sejā ir šoks. Kas notiek? "Vai tas tiešām man?' "Nu tur tā rakstīt", atbild pasta balodis. Kādu brīdi visapkārt valda apjukums, manāmi dažādi acu skatieni, cits skaudīgs, cits ieinteresēts, cits vienaldzīgs. Bet Zaķītims parādād smaids... Paiet dažas apjukuma minūtes un viss atgriežas vecajās sliedēs, jo darba diena vel nav galā. Tik Zaķīša galvā atkal rosās doma, kapēc es? Kapēc tieši man? Turmāko dienas daļu Zaķīša sejā manāms nelies apjukuma, un ik pa brīdim, ne no kurienes, iezogas arī kāds smaids. Diena rit uz beigām un jādodas visiem uz mājām, bet Zaķīts nesot savu ziedu klēpi, kas ir gandrīz lielāks par pašu, ir aizdomājies par to kurš tas varētu būt, šis slepenais labdaris! Viens ir padomā. Jo pirms kāda laika Zaķīts bij sarakstījies ar kādu nezināmu, noslēpumainu būtni! Bet kā viņš varēja uzzināt kur strādā un kā izskatās un visu pārējo? Nu tas paliks miglā tīts...
Vel pēc kāda laika Zaķīti sagaida velviens tāds negaidīts pārsteigums, par ko viņš gan nav vairs tik pārsteikts, un varbūt pat nedaudz dusmīgs, jo gribās zināt, kas ir šis labdaris un kapēc viņš tā dara. Viņam gribās satikt šo noslēpumaino būtni, bet vai tas notiks? To kādā citā stāstā......
