Ir jau pagājis labs laiks , kad mana mamma pateica, ka nemaksās vairs par manām studijām (nē es neesmu nesekmīga, nē es neizkritu nevienā eksāmenā un nē es sūdus neesmu savārijusi, gluži pretēji es mācījos to, ko māte lika nevis to, ko gribēju). Daudzi saka esmu talantīga, valodas pārzinu ļoti viegli, ātri mācos, gaiša galva, apķērīga, komunikabla, spēju iziet no dažādām dzīves situācijām, esmu punktuāla un nezaudēju galvu, kad palasu,ko darba devējiem vajag liekas ''o! Es tak esmu piemērota! '' un nē, atteikums pēc atteikuma , ja vispār kāds vīžo atbildēt. Esmu strādājusi par gidi Šveicē, tulce Vācijā, Šveicē, Latvijā, bijusi pārdevēja starptautiskā zirgu biznesā, reklamējot un tālāk attīstot šo biznesu. Esmu bijusi peldēšanas trenere cilvēkiem ar fiziskām un garīgām problēmām, esmu uzaudzinājui 2 brāļus un 3 māsas, vākusi daudzus bērniņus, apmācijusi cilvēkus vācu un angļu valodā visām vecuma grupām un līmeņiem. Tagad ir pienācis laiks, kad jāmeklē darbs, lai apmaksātu studijas un nonācu pie šokējoša atzinuma. Cilvēkus neinteresē tavas zināšanas , spējas. Tagad laikam darbu var iegūt tikai caur paziņām un krāsotās lellītes, jo man pat atteica ātrās ēdināšanas iestāde pasakot , ka neatbilstu viņu standartiem (gandrīz nomiru aiz smiekliem, jo manā CV ir uzskaitītas 5 svešvalodas kurās runāju, kursi kuri ir pabeigti , specifika, ko mācos iepriekšējā biznesa pieredze un pēc visuālā ar neesmu baigi peļama). Es nebrīnos , ka man daudzi pazīstami tiešām izglītoti cilvēki aizbrauc uz ārzemēm pelnīties, runa nav par tiem kas pako gaļu, lasa ogas utt. runa ir par maniem līdz tautiešiem , kas strādā savā profesijā visur pasaulē un pena zolīdi un viņu zināšanas tiek novērtētas ļoti augstu. LV iet lēnām uz grunti un es saprotu kādēļ, žēl man šīs valsts, ja vien to mazliet sakārtotu būtu ok. Bet tā vietā savējie tiek izspiesti , malači . Es iedomājos cik daudzi cilvēki ir manā ādā un cik daudzi jaunieši, tiešām žēl paliek. Nau jau tā, ka vēlos savu žulti te izkratīt, vienkārši es vēlos pabrīdināt tos , kas ies studēt varbūt tomēr iekrājiet mazliet, lai negadās kā man, jo pēc tam darbiņu atrast ir drausmīgi sarežģīti
man atkal nelaime - dikti gribas mācīties, tieku jebkurā universitātē budzetos, nav problēmu, ļoti labi beidzu v-skolu tik bēda tāda, dzīvoju viens, ja mācos, (gribu mācīties RTU) tad nav laika strādāt, saņemu stipendiju, varu tikai vienu - vai nu izbraukāt skolu, vai samaksāt pa dzīvokli, vai paēst, vai nopirkt kkādas drēbes.. kredītus ņemt negribās, par cik pie mums jebkurā brīdī vari palikt apr bezdarbnieku.. tizlums, ja es eju vakara maiņās, jāņem kredīts, jāmaksā pa skolu, ar savu algu es to nevaru atļauties..sanāk tā ka šinī debilajā valstī fiziski nespēju mācīties, neskatoties uz to, ka dikti gribas, pie kam, dzīvojot latvijā šķiet, ka mācos pats priekš sevis, pagaidām sēžu ar nepabeigtu augstāko, jo beidzās nauda, lai varētu mācīties, aizgāju akadēmiskajā... vai atsākšu - nez, gribas, bet vai ir jēga...