Sveiki spociņi! šī nodaļa ir ļoti īsa, bet nu jā. Tagad kādu laiku nebūs turpinājuma, jo ļoti daudz darbiņu kas jāpadara, ceru ka jūs tā pat turpināsiet lasīt.
P.S Piedodiet par gramatiku.
19.nodaļa
Nākamajā gaiteņu krustpunktā, viņš pēkšņi parādās man blakus, viena roka tam ir aizlikta aiz muguras.
-Ko tev vajag?- es nikni norūcu.
-Tikai tavu nāvi,- viņš pastiepj to roku kas bija aiz muguras, pirms spēju ko apjēgt, viņš ietriec naža asmeni manā ķermenī.
Man nesāp, nemaz, es tikai, tikai mirstu. Slīdu prom, neko aiz sevis neatstādams, lai jau kāds ieņem manu vietu. Lai ieņem.
Es krītu tumsa, tikai tur nav klusuma, tur skan kāda dziesma:
Pazust, aiziet…
Sauc kā gribi,
Vienkārši pazust,
Aiziet neatvadoties.
Atstāt tukšu vietu,
Kuru jāieņem citam…
Bet nav neviena,
Kas ieņemtu tavu vietu,
Nav neviena kas aizstātu tevi.
Kādam būtu tā jāieņem,
Bet nav.
Neviens nenāk,
Varbūt neviens neuzdrošinās?
Kādēļ bija jaaiziet?
Kādēļ nebija jāatvadās?
Kādēļ?
Varbūt sāpēja.
Varbūt cieti,
Varbūt nebija izvēles….
Tagad tam nav nozīmes,
Nav…
