Čau visiem, clinkumiņš mani nepārņēma un klāt ir nākošā daļa. Bet tā kā Lieldienas ir klāt, es nezinu kad būs klāt jauna nodaļa.
P.S piedodiet par gramatikas kļūdām.
14.nodaļa
Es pamodos no soļiem, kāds staigāja pa mājiņu. Es atvēru acis, neviens mani nežņaudza, es varēju atvērt acis.
Es pieceļos kājās, kur ir palicis Dāvis? Cik atceros mēs aizmigām reizē…
Es paskatos apkārt, pirmais ko redzu ir tas ka mājiņa ir paplašināta. Tagad šeit vietas pietiek arī , improvizētai, virtuvei. Cik nu var saprast ka tā ir virtuve.
Negaidot manā sejā pavīs smaids, redzot kā Dāvis šiverējās pa virtuvi. Viņš , laikam, mēģina ko pagatavot.
-Labrīt!- es neveikli nosaku, es, laikam, esmu arī kautrīga. Interesanti tas ir labi vai slikti?
-Labrīt, es ceru ka nepamodināju tevi,- viņš nepagriezies nosaka.
-Ko tu dari?- es stāvu pie ieejas virtuvē, varbūt tādi mirkļi kā šie varētu būt biežāk? Vai tiešām varētu tā būt…
-Meistaroju brokastis,- beidzot, viņš pagriežas pret mani un uzsmaida. Viņš ir pagatavojis gaļu. Vismaz man tā liekas.
-Hmmm,-es pieeju viņam klāt, un apviju rokas ap viņa pleciem. Es tikai tagad pamanu ka viņa spārni ir melni, melni nevis balti.
-Kādēļ tavi spārni ir melni?- es izbrīnīti vaicāju, bet rokas no viņā pleciem neatlaižu.
-Jo šorīt es neesmu tos krāsojis, un tādēļ spējas ir atgriezušās pie manis,- es pamazām sāku atcerēties vakardienas sarunu, par spējām, par spārniem, par ….
Es pieeju un apsēžos pie galda. Nu vismaz , man tā šķiet , ka tas ir galds. Galds ir veidots no zaru vijuma, kas ir savijies apaļā formā, un virsma ir no zariem, bet tā nav grubuļaina kā kāja, bet gan gluds, brīnumaini gluds.
Dāvis pasniedz brokastis uz šķīvjiem, tie ir balti četstura formas šķīvi ar melnām puķēm uz tiem. Tie attāli atgādina manus spārnu.
Es sāku ēst brokastis. Gaļa ko pasniedz Dāvis garšo dīvaini, savādi. Tā it kā tā nebūtu gaļa.
Es ieklepojos un uzdodu jautājumu-Dāvi, kas tā ir par gaļu?- es pavisam nopietni lūkojos viņā.
-Tā nav gaļa, pat ne tuvu tai.
-Kas tad tas ir?
-Engelõ spēcinošs ēdiens. Tas palīdz attīstīties spējām.
-Hmm skaidrs,- es nopūšos un atsāku ēst. Neteiksim ka man negaršo, bet sajūsmā par ēdienu es neesmu. Maltītes laikā mēs nerunājam, es cenšos izprast kas tas varētu būt.
Kad esam pievarējuši maltīti, dodamies ārā no namiņa. Viņš apķer mani un mēs sākam attālināties no zemes. Mēs ceļamies arvien augstāk un augstāk.
Es aizveru acis, un izbaudu Dāvja smaržu, apskāvienus , mirkli. Vai tiešām dzīvē nevar būt vairāk šādu mirkļu?
Es sajūtu cietu pamatu zem kājām, es atveru acis, mēs stāvam uz maza mākonīša. Uz šī mākonīša vietas pietiktu , kādiem četriem cilvēkiem, bet uz mākonīša esam tikai mēs divi.
Viss apkārt viss ir balts, mēs apsēžamies uz baltas sedziņas. Tur stāv trīs glāzes, trīs šķīvi. Man negribas bojāt mirkli, negribas bojāt šo mirkli. Tik maz mums ir laika būt divatā, tik maz laika ir pabūt diviem vien…
Piepeši uz mākoņa uzsēžas vel kāds. Pēc sejas vaibstiem viņš man atgādina manu tēvu. Tās pašas acis, tās pašas kustības. Tikai viņam ir melni spārni, tā pat kā man.
-Labdien!- viņš pārliecināti saka.
-Labdien, - es nedroši nomurminu pie sevis, un turpinu truli blenzt viņam sejā. Es pazinos ka tas nav pieklājīgi , bet es nespēju pārstāt skatīties uz viņu, j nu tomēr , ja nu tomēr… Mani uzvirmo cerība, ka tomēr , varbūt viņš ir man tēvs. Varbūt viņš ir mans tēvs…
-Sveika Rebeka,- viņš nu jau ir man blakus, kamēr es sapņoju par to , kas varētu būt…
-Labdien,- es pavisam nedroši nosaku, es pagriežos uz to pusi kur bija jābūt Dāvim, bet tur ne viena nav. Viņa nav.
-Rebeka vai tu tiešām neatpazīsti mani?- viņš ar smaidu sejā lūkojās manā sejā, tas smaids. Tas tiešām ir man tēvs.
-Tēt…- es cerību pilnā balsī saku. Viņš varētu atbildēt uz visiem maniem jautājumiem, uz visu…
-Meitiņ tu esi tā izaugusi, bet redzu ka esi mantojusi arī ko no Lārhāliem!
-Tēt, kā tu vari būt te?- viņš sēž man blakus, un es vēlos noskaidrot visu, kas mani uztrauca dzīvojot kā cilvēkam.
-Es arī esmu engelõ, es dzīvoju tālu prom no Zemes, tālu prom no medniekiem.
-Tēt kādēļ tu mēģināji nolēkt no klints, kādēļ?
-Es negribēju to darīt, es tev zvēru. Bet mani sazāļoja, es neapzinājos rīcības sekas. Es dzīvoju tādā kā citā dimensijā, pasaulē. Tad kad mēs ietriecāmies apmalē, es atgriezos realitāte, bet neko vairs mainīt nevarēja,- viņš gaužām bēdīgi nosaka. Viņš tomēr nevēlējās izdarīt pašnāvību.
-Bet kas notika ar mammu?
-Viņa nomira, manuprāt, tikko iekāpjot mašīnā. To dienu es atceros visu laiku, tas bija ļaunākais murgs manā dzīve, jo tu nonāci bērnunamā. Es neredzēju tevi uzaugam, un tu paliki viena, neizsargāta. Tava māte bija atkarīga no medikamentiem, un ārsts kas viņu ārstēja un izrakstīja medikamentus, bija tuvos draugos ar manu ienaidnieku. Un , manuprāt, viņš samaksāja ārstam, lai viņš iedod lielāku dozu, jo ārstu viņa apmeklēja dienu pirms avārijas. Viņš zināja, ka viņā izdzers zāles pirms braukšanas, viņš zināja. Un tad tajā rītā viņš sazāļoja mani, bet viņš nerēķinājās ar tevi.
-Tēt mani nodūra viņa dēls, viņš bija psihopāts. Viņš bija slims gan tēvs, gan dēls. Viens gribēja slavu un naudu, otrs laimīgu bērnību. Dēlu , varbūt, es varētu saprast. Bet kāpēc viņam vajadzēja nogalināt tevi?
-Jo es , laikam, biju labāks izgudrotājs par viņu. Manā prātā vienmēr bija simtiem ideju, bet viņš savējās ar mokām izdomāja. Viņš gribēja būt ģēnijs, otrs Enšteins – nesanāca…
- Tēt bet kā tu kļuvi par engelõ?,- es izbrīnīti jautāju viņam, bet cik atceros es neizdarīju neko nozīmīgu lai par tādu kļūtu.
-Es biju izgudrotājs, ar specifisku domāšanu, ar savādākiem uzskatiem uz dzīvi, ar savādāku prātu. Tas mani padarīja par engelõ , jo es atšķīros no citiem… Nebiju tāds ka citi, varbūt, arī tāpēc tu kļuvi par engelõ, jo tu gleznoji.
Ja tu atgrieztos pilsētā, tu redzētu ka tavas gleznas maksā fantastisku naudu. Ja tas psihopāts nebūtu tevi nogalinājis, tu būtu savā dzīvē sasniegusi tik daudz. Ja nebūtu izvēlējusies otro dzīves ceļu…- viņš piecēlās kājās, savicināja spārnus un pacēlās gaisā.
-Tēt, tēt neaizej. Lūdzu neaizej!- es noslīgu ceļos un sāku raudāt, bet kādas stipras rokas mani apķēra, piespieda sev klāt un mierināja.
tik skaisti, ideāli un fantastiski 