Es ar Rihardu visu nakti gulējām viņa postenī. Viss bija labi. Tā teikt viss bija pat ļoti labi. Es norīta pamodos pirmā, tāpēc nolēmu no kaut kā, kas pagadījās pa rokai uztaisīt ēst, lai Rihards nebūtu badā. Es nolēmu uztaisīt vienkārši mazītes ar sieru, un tēju. Es piecēlos, izberzēju acis, un lenām gāju pie maizes uz siera. Joprojām žāvājos pie ēdiena, bet tad man nezinot Rihards piecēlās un uzsita man pa dibenu.
-Labrīt, manu saulstariņ ! -Mēs abi saskūpstījāmies.
-Labas rītas, Rihard ! Tā teikt Rihardiņ. -Mēs abi pasmējāmies.
-Kas būs brokastīs ? Kaut kas garšīgs ? -Rihards jau saberzēja rokas, ka dikti gribēja ēst.
-Brokastīs būs maizītes ar sieru, tā kā tev patīk. Es jau zinu, kas tev patīk. -Mēs sākām skūpstītes, bet atkal kāds nemierīgais klauvēja pie posteņa durvīm. Es aši uzvilku Riharda kreklu, lai mani neredz, un mēs attaisījām vaļā durvis.
-Marij, ko tu te dari ? -Rihards izpleta acis, jo bija šokā.
-Tieši to es jums gribēju vaicāt, klau, Anet, tu aizmirsi kaut ko pateikt Rihardam par lauskām. Ja tu to neizstāstīsi, es to izstāstīšu viņam. -Marija aizgāja, un pie viena aizcirta durvis.
-Kas par lauskām ? -Rihards man piegāja tuvāk klāt, lai man to pavaicātu aci pret aci.
-Atceries tās dāvanas ko tu man dāvināji ? Tās es sašķaidīju pret sienu, jo man galvā bija tā bilde ko jūs tur ar Ešliju. Tu man piedosi ?
-Protams, ka jā ! Es tev piedošu. -Rihards ieslēdza radio, un mēs sākām dejot. Pēc tam kad beidzām dejot mums bija spilvenu kaujas. Tas bija forši es uzvarēju 2 reizes pēc kārtas, un ik pēc katras spilvenu kaušanās reizes viņš mani pievilka pie sevis un cieši mani noskūpstīja. Es tev vakar kaut ko aizmirsu iedot.
-Es tev vakar kaut ko aizmirsu iedot. Zinu tas ir pārāk aši, bet es zinu, ka mēs viens otru ļoti stipri mīlam. Saki manu mīļo Anet, vai tu mani precēsi ?
Un te man aptrūkās vārdi ...
Lūdzu rakstat komentāros.
kad būs nākamā daļa?