local-stats-pixel

Notikums 2. daļa3

135 0

Paldies par + pirmajai daļai. Nu turpinājums. Atvainojos jau iepriekš, ja ir kādas gramatikas kļūdas.

Atbraukšana.

Atbraucot viss likās svešs, tas nekas, ka te jau biju bijusi pāris gadus atpakaļ kopā ar vecākiem, tad viss šķita savādāks.

- Emma, kā tu esi izaugusi! - iznākot no mājas teica Kornēlija, tēvoča Ralfa sieva. Kornēlija pēc profesijas bija juriste, viņas stils vienmēr bija ieturēts ļoti lietišķi. Arī šodien viņai mugurā bija pelēks bikškostīms ar baltu blūzi un kājās bija melnas laiviņkurpes uz neliela papēža. Kornēlijai bija krāsoti melni mati, kuri šodien bija viegli savīti nelielās lokās.

- Sveika, Kornēlij! - laipni atteicu.

- Nāc šurp, iesim iekšā - noteica Kornēlija, paņemot mani aiz rokas un velkot mājā.

Māja no ārpuses bija ar bēšu apdari, bet ieejot priekštelpā uz sienām bija tumši zilas tapetes ar baltām puķēm. Acīmredzot viņi bija veikuši remontu, jo pēdējo reizi, kad te biju sienas bija nesmukā rozīgipelēkā krāsā. Tagad te izskatījās daudz labāk un izsmalcinātāk.

Kornēlija mani ieveda virtuvē, kur brokastoja divi cilvēki. - Atceries šos cilvēkus? Šī ir tava māsīca Katrīna un brālēns Roberts. - noteica Kornēlija.

- Protams, atceros. Sveiki! - kautrīgi atbildēju.

- Sveika Emma. Prieks tevi satikt. - teica Katrīna. Katrīnai bija 17 gadi, viņa bija tikai divus mēnešus vecāka par mani. Viņa izskatījās tā it ka tikko būtu nokāpusi no kāda modes žurnāla vāka, viņa bija uzvilkusi iespīlētus zilus džinsus, spilgti rozā topiņu un melnus augstpapēžu zābakus. Savus blondos matus bija sasējusi augstā zirgastē. Viņa izskatījās lieliski.

Pilnīgs pretstats bija Kevins. Viņam bija tikai 14, bet izskatījās nedaudz vecāks nekārtīgā izskata dēļ. Viņs nesēja melnas drēbes, kas izskatījās viņam vismaz divus izmērus par lielu.

- Iekārtojies, bet mēs uz skolu - aši noteica Katrīna, pabakstot Robertu, kurš vēl stūķēja pankūkas mutē. Abi paķēra somas un izskrēja pa durvīm.

- Kamēr Roberts un Katrīna ir skolā, tu mierīgi varēsi iekārtoties savā istabā - noteica Kornēlija un pavadīja mani uz otro stāvu, kur atradās četras guļamistabas. Man ierādīja brīvo viesistabu, kura tagad būs manējā. Tēvocis Ralfs jau bija atnesis manas kastes un koferus uz istabu, kamēr mēs bijām virtuvē.

- Iekārtojies, kad esi beigusi nāc lejā iedzert tēju - noteica Kornelija un devās atpakaļ uz virtuvi.

Istaba bija bēšā krasā ar lielu gultu, skapi, rakstāmgaldu un logu uz ielas pusi. Lēnām krāmēju āra kastes ar mantam un čemodānus. Noliku savu datoru uz rakstāmgaldu un uz nakstskapīša novietoju savas ģimenes kopbildi, lai viņi vienmēr būtu kopā ar mani.

Dienas pagāja vienmuļi, guļot vai sērfojot internetā. Man pietrūka mani draugi.

Biju nedaudz satraukusies par pirmdienu, jo tad man bija jādodas uz savu jauno skolu, kurā mani iekārtoja tēvocis Ralfs, tā bija ta pati skola, kurā mācījās Katrīna. Nezināju kā izturēties un kā izturēsies citi. Kādi cilvēki tur macās? Kā viņi uztvers mani kā savu jauno skolasbiedreni?

135 0 3 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 3

0/2000
Super, ķer + . ;D gaidu nākamo. ;D
0 0 atbildēt

Plusiņus nežēlošu. ;)

Ar nepacietību gaidīšu nākamo daļu. ;)

0 0 atbildēt