nu tad jūsu uzmanībai 12. nodaļa. ja būs vismaz +30 nākamajā rakstā būs aptuvenais varoņu izskats bildēs. ;)
- Izejam ārā parunāt, es tev visu paskaidrošu - teicu Danielam un izstūmu viņu veranda uz soliņa.
- Ko viņš te dara? - Daniels jautāja, vel aizvien esot pārsteigts un nikns.
- Viņš te dzīvos turpmāko gadu, līdz pabeigs skolu. Izrādās, ka viņš ir mana tēvoča labākā drauga dēls. Leo bija jādodas dzīvot pie tantes, bet viņa devās komandējumā.- paskaidroju.
- Es negribu viņu tavā tuvumā - Daniels teica un skatījās man acīs.
- Tu taču atceries, ka mēs macāmies vienā klasē. - jautāju.
- Atceros. Neuztraucies viss būs labi. - noteicu un noskūpstīju viņu uz lūpām.
Skūpsts bija ilgs un patīkams, bet to iztraucēja mašīna. No veikala bija atgriezušies tēvocis, Kornēlija un Kevins.
- O, mums ir ciemiņš. Daniel, varbūt paliksi uz vakariņām? - jautāja tēvocis.
- Labprāt. - Daniels atbildēja, paņēma mani aiz rokas un ieveda iekšā.
Kornēlija ātri pagatavoja varītus pelmeņus un mēs apsēdāmies pie galda. Kevins un Leo vienā galda pusē, Daniels un es otrā, bet galos sēdēja tēvocis un Kornēlija.
- Kā jums gāja šodien skolā? Vai ir kādi jaunumi? - Kornēlija jautāja.
- Mums ir jauna matemātikas skolotāja un skola tiek veikti dažādi drošības pasākumi pēc tā, kas notika ar Beku. - atbildēju.
- Kas notika ar to Beku? - Leo pajautāja.
- Pirms kāda laika viņa balles laikā pārdozēja narkotikas un bija komā vairākus mēnešus. - pastāstīju.
- Kā klājas Katrīnai modeļu skolā? - Daniels pārtrauca runu par Beku.
- Lieliski. Viņa vakar atsūtīja bildes ar jauno skolu un jaunajām skolasbiedrenēm. Viņa mūs apciemos brīvlaikā. - Kornēlija ar lepnumu stāstīja par meitu.
- Paldies par vakariņām bija ļoti garšīgi. Es tagad labāk došos uz mājām, kamēr vēl nav vēls. - noteica Daniels.
- Es tevi pavadīšu. - pateicu un devos ar Danielu uz durvju pusi.
Uzvilku metelīti un zābaciņus, izgāju pavadīt Danielu līdz ielas galam. Kad mums bija jaatvadās viņš mani piestūma sev klāt un kaislīgi noskūpstīja.
- Uzvedies labi. - viņš noteica un devās tālāk.
Kad atgriezos mani sagaidīja Leo.
- Izskatās, ka tavs puisis ir ļoti grizsirdīgs. - viņš teica.
- Vinam tādam nevajadzētu būt. Nav uz ko būt greizsirdīgam.- atbildēju.
- Tiešām? Man jau liekas, ka ir gan.- viņš to noteica un pietuvojās man arvien tuvāk un tuvāk.
